Labākās PlayStation 2 spēles Top 6!

 

gta sanandreas

Šai paaudzei mēs jau sen esam izgājuši cauri. Esam piedzīvojuši daudz labu spēļu un videospēļu uzplaukumu. Laiks rit, un tā turpina ritēt tikai uz priekšu. Kļūstam vecāki, tāpat kā arī konsoles, kuru katra cikls beigu beigās noslēdzas. Un, par godu Playstation 2, iedomājos to atkal pieminēt, izveidojot savu Top 6 labākās Playstation 2 spēles (kuras iznākušas arī uz citām platformām), kas līdz pat šai dienai man ir spilgti palikušas atmiņā, un ar tām es padalīšos ar Jums…

6. Rogue Trooper

rogue trooper

Ir pagājuši 9 gadi. Laiks skrien vēja spārniem, bet šķiet, ka vēl vakar šo spēli būtu spēlējis. Rogue Trooper man ir palicis atmiņā ar patiesu interesantu stāstu un ievērojamām ciņām uz Nu-Earth planētas, kur gāja bojā vairāki miljonu karavīru.

Rogue (spēles galvenais varonis) bija trīs labākie biedri, taču tie karu laikā krita. Gan galvenajam varonim un viņu sabiedrotajiem uz pakauša ir implentēts čips, kurā glabājas visa viņu informāciju, varētu teikt “dvēsele”. Šos savāktos čipus varēja izmantot, piemēram, piestiprinot tos uz ieročiem un citviet, tādējādi atgriežot savus draugus pie dzīvības, kuri būdami čipā bez miesas, spēj kontrolēt ieročus un dot pat padomus. Beigu beigās ir arī iespējams šos kritušos karavīrus atdzīvināt uz citas miesas, kuri ir speciāli veidoti karam, ja čips nav bojāts. Pietiekami interesanti, lai stāsts aizrautu.

Par spēles procesu runājot, tad apšaudes šajā spēlē es ļoti labi atceros. Tās ir spraigas, lieliskas un elegantas. Tagad sēžot un rakstot, varu droši teikt, ka Rogue Trooper uzskatu par labāko tā laika trešās personas šaušanas spēli, jo aizsegu izmantošana, gludā šaušana skrienot, ievērojamās tehnoloģijas bija kas satriecošs un man vēl nepieredzēts PS2 ēras laikā. Kaut arī atmiņā ir palicis tikai daži spilgti stāsta fragmenti no šīs spēles, kur nobeigums manā prātā ir miglā tīta, labprāt šo spēli izietu ottreiz. Tikai kaut kur nolādēts jasadabū PS2 pults, kas nomaldījos kaut kur skapī mētājas.

 

5. Jak II

Jak II

Tajā laikā nezināju, kas ir Naughty Dog. Atklāti sakot, es pat nezināju, no kā video spēles rodas. Šķita, ka tās paši no sevis veidojas. Neskatoties uz manu neziņu, šī spēle mani apbūra ar jauku, humoru pilnu un aizraujošu atmosfēru, ka gandrīz zaudēju reālitātes sajūtu. Šī spēle burtiski mani ievilka tajā pasaulē. Jak II ir lieliska piedzīvojuma spēle, turklāt atvērtās pasaules tipa, kur varēja lidot pat ar lidojošajām mašīnām un izpētīt doto virtuālo vidi.

Džeka labākais pavadonis Deksters, kas allaž viņam ir līdzās uz pleca, cīnījās kopā (daudz vāvuļoja), pārvarot dažnedažādus šķēršļus. Kā saka -divi labākie draugi. Man patika stāsts, kas sastāvēja no daudziem interesantiem piedzīvojumiem un humora. Tieši humors bija tas, kas uzlaboja garastāvokli, liekot bieži sejā rotāties smaidam. Kontrolējot ar PS2 pulti Džeku un ar viņu kopā piedalīties piedzīvojumā – daudz lēkājot, cīnoties, šaudoties un braukāt ar lidojošajām mašīnām bija visai vienreizēja un aizraujoša pieredze. Viena no manām mīļākajām bērnības laika spēlēm viennozīmīgi.

 

4. True Crime: Streets of L.A.

true crime

Ak, šī spēle. Atceros, kad Ziemassvētkos, būdams vēl sīks puišelis gaidīju ļoti Ziemassvētku dāvanas. Dažiem sīkajiem uzdāvināja spēļmašīnītes, bārbijas un sazin ko vēl, bet man – kārtīgu vīru dāvanu jebšu videospēli True Crime: Streets of L.A. Biju sajūsmā, un no bārdainā salavecīša centījos pēc iespējas ātrāk atkratīties, lai varētu rokās paķert Playstation 2 pulti un iemēģināt jauno spēli, kaut arī neatbildu tam vecumam, no kā drīkst sākt izmantot šo virtuālo izklaidi. Bet, es biju sliktais zēns un man bija vienalga, atklāti sakot, pat nezināju, kam tie cipariņi domāti, un šķiet, ka Ziemassvētku vecītim ir tāpat…

Lai nu kā, spēle man ļoti patika, jo tā ir atvērtās pasaules tipa kā bērniem spēlējoties smilškastē, kas ļāva izpētīt vienu no pasaules interesantākajām pilsētām Losandželosu, kurā varēja braukāt ar dažādu veida mašīnām, kauties un šaudīties uz nebēdu. Visvairāk spēlē patika kaušanās, kura manā skatījumā ir perfekti izstrādāta priekš 2003. gada spēles. Stāsts spēlei bija aizraujoš, kur beigas mani nedaudz apmulsināja.

Tiesa, PS2 ēras laikā manas angļu valodas zināšanas bija vājā līmenī, toties pēc tēlu mīmikas un žestiem, to izturēšanās sapratu pietiekami labi, lai intriga saglabātos, attīstoties sižetam. Visspilgtāk atmiņā ir palicis kaušanās kaut kādā pirtī, kur vīri puskaili, aptinušies tikai baltajos dvieļos, deva manam varonim pa purnu. Tas bija jautri un smieklīgi, un tādu humoru šajā spēlē netrūka.

Šo spēli nekādi nevaru aizmirst, jo tā bija man, ja nemaldos, viena no pirmajām, ja ne pati pirmā atvērtās pasaules tipa spēle, kas atstāja ļoti labu iespaidu no lieliskā spēles procesa.

 

3. James Bond 007: Everything or Nothing

everything or nothing

Bonds. Džeims Bonds. Lieliskais aktieris Pīrs Brosnans lieliskā spēlē James Bond 007: Everything or Nothing, kas var būt vēl labāks? Šī spēle ir vienreizēja, jo tajā laikā tā, manuprāt, visvairāk izcēlās ar iespaidīgo vizuālo noformējumu pārējo spēļu vidū, kā arī ar spraigu atbilstošu Bonda atmosfēru. Šī ir viena no retajām Bonda spēlēm, kas ir trešajā personā un kura nav balstīta uz kādām esošajām Bonda filmām, bet gan oriģinālveidota. Un lai cik tas interesanti būtu, tad pārējās Bonda spēles, kas ir pirmajā personā, ir galīgākie mēsli. Atvainojiet, bet tā tas ir.

Šajā satriecošajā Bonda spēlē ir iespēja braukāt ar ievērojamiem vāģiem un motocikliem lielā, nežēlīgā ātrumā. Izmantot aizsegu, tuvcīņu, un šaut nost pretiniekus bija jautra padarīšana, ļaujot izjust, kā būt īstam vīram visspicākajā Bonda uzvalkā. Spēles process un stāsts mani patiešām ieinteresēja un aizrāva. Pat ļoti!

Un, protams, kur gan kārtīgs Bonds bez spiega ierīcēm? Šajā spēlē tehnoloģijas, kā, piemēram, tālvadības roboti – zirnekļa izskatā, ar kuru var pārvarēt visšaurākos tuneļus. Neredzamība un citas. Spēle piedāvājā visvisādas prātā neaptveramas tehnoloģijas, kuru pat nevarētu izveidot “Fantastiskais četrinieks”.

Jā. Vienreizējas filmiņas. Spraiga aģenta 007 spēles cienīga atmosfēra. Izdzirdot 007 Pīrsa Brosnana balsi zosāda vai pat saceļas. Everything or Nothing, manā skatījumā, ir labākā Bonda spēle, kāda pagaidām ir izstrādāta. Jautāsiet kāpēc? Atbilde pavisam vienkārša – ienīstu Activision, jo viņi uzskata, ka Bonds būtu iespaidīgāks, ja tas darbotos no pirmā persona skata punkta, bet tā tomēr nav. Tas galīgi nepiestāv! Ne viss var būt Call of Duty!

 

2. Scarface: The World is Yours

Scarface

Visrupjākais, visvarenākais un vissūrākais vecis savā nozarē nenoliedzami ir Tonijs Montana! Šis vēsais čalis nudien noliktu gar zemi ikkatru, kas stātos viņa ceļā. Ja filmas beigās (kuru iesaku noskatīties!) Tonijs Montana… mmm, nevēlos izklāstīt, tad videospēlē viņš atgriežas ierindā un sāks visu no jauna, lai atriebtos Sosam, taču vispirms, lai to izdarītu, kā Tonijs saka – First you get back the Money. Then take back the power. Then you get the women. Then you get the revenge!

Scarface: The World is Yours ir viennozīmīgi mana visjautrākā spēle, kādu esmu jelkad spēlējis. Ļoti patika klausīties kā Al Pakino – spēles galvenais varonis – lamājas, un viņa akcents piedeva tai jautru, smieklīgu, arīdzen nopietnu noskaņu. Tik varens videospēlē kā Scarface līdz pat šai dienai neesmu juties. Pabūdams Tonija Montanas ādā, ārdoties pa virtuālo Miami, veidojot un attīstot biznesu, pārdodot narkotikas, iegūstot reputāciju no vietējiem iedzīvotājiem, vīriem melnajā tirgū un citiem, lai kļūtu par ietekmīgu vīru – izjutu viņa varenību, viņa alkas pēc varas un vēlēšanās iegūt visu pasauli savās rokās. Šī spēle lieliska deva pagaršot varenības garšu un izbaudīt, kā ir būt varenākajam vīram un valdīt par pasauli. Aizraujoša spēle un prasās – kaut viņi izveidotu atjauninātu versiju.

Manuprāt, Tonijs Montana ir viens no labākajiem un ievērojamākiem tēliem spēļu industrijā. Tādēļ iegaumējiet. Nekad nečakarējaties ar Toniju Montanu!

 

1. Grand Theft Auto: San Andreas

GTA San Andreas

Karls Džonsons jebšu kā vēl viņu pazīst CJ pēc pieciem gadiem atgriežas savās mājās Losandželosā. Iemesls pavisam vienkāršs – Džonsona ģimenē ir nomirusi māte. Tad sākas problēmas CJ, kārtības sargi neliek viņam mieru, it īpaši tas Pennijs – virtuļu ēdājs. Tad CJ uzzina lietas, kuras pat sapņos nerādītos.

Ko vien mēs šajā virtuālajā Losandželosas (Los Santos) pasaulē nevarējām darīt, ļaujot vaļu neprātam, kas galvā uzrādas nez no kurienes. Piemērām, braukāt ar Monster Truck pa Los Santos ielām. Skraidot pa pludmali tērpies tikai baltajās ar sirsniņiem apzīmētajās apakšbiksēs. Matus pilnībā noskūt no galvas, lai pauris spīdētu saules staros vai pretēji tam – frizētavā izveidot uz galvas džungļu mudžekli – Afro. Būt tievam, resnam, vai muskuļu kalnam. Ar savu bandu grove street doties izrēķināties ar ikvienu, kas greizi pasmaida.

Viss šajā spēlē bija iespējams un milzīgo aktivitāšu un naudas peļnu iespēju dēļ, tas, manā skatījumā, padarīja šo spēli par vislabāko GTA sērijā, neskatoties uz PS2 konsoles jaudu, salīdzinot ar mūsu dienām. Tādēļ, uzskatu, ka GTA: San Andreas ir pati labākā Playstation 2, pieļauju kā arī Xbox, (tā laika konsoļu cikla) labākā spēle!

Nobeigumā vēlos ko sacīt un arī saprotu, ka mums katram ir savs viedoklis un redzējums, tādēļ, ja es kādu spēli Jūsuprāt neesmu pieminējis un kuram vajadzētu būt topā, tad droši sakiet. Vai arī, nosauciet komentāros savu Topu!

Autors: Oskars (Skhen)

Mani sauc Oskars - cilvēks, kuram patīk rakstīt, it sevišķi, par visu, kas saistīts ar videospēļu pasauli. Neprātīgi garšo kafija, bez kā veiksmīgu rītu nevarētu iedomāties.

Komentēt

Tavs e-pasts nebūs redzams citiem. Atzīmētie lauki ir obligāti jāizpilda *