Apskats: Firewatch

firewatch

Dzīve ir sarežģīta. Tā nav nedz paredzama, nedz brīžiem saprotama. Neviens nezina, kas notiks rīt, tāpat kā Henrijs, kuru sieva Džūlija pirms mirkļa bija vesela un laimīga, plānodama ar savu vīru veidot ģimeni, taču jau nākamajā mirklī dzīve izspēlē sliktu joku – Džūlija saslimst ar neapskaužāmu smadzeņa slimību demenci…

Henrijs cer, ka notiks brīnums un sieva atveseļosies, taču, diemžēl, viss notiek tikai sliktāk. Džūlijas slimība progresē un Henrijam nekas cits vien neatliek kā savu sievu nogādāt slimnīcā vai nodot viņu vecāku uzraudzībā, kas par viņu rūpēsies.

Pēc tam Henrijam ir iespēja no tā visa aizbēgt – avīzē atrodot darba piedāvājumu par meža uzraugu Viomingā (viena no kalnainākajām un mazāk apdzīvotajām štatiem Amerikas Savienotajās Valstīs). Viņš to pieņem. Viņš iepazīst interesantu sievieti Delailu, kura vienlaikus ir priekšniece un noteicēja, un kura arī dos Henrijam pildīt dažnedažādus pienākumus, kas pienākas mežsargam. Izveidojas tāda draudzīga un vienlaikus intīma saikne starp Henriju un Delailu, kad brīžiem Henrijs šķietami aizmirst savu sievu, taču tiklīdz viņš pavada nule pirmo dienu jaunajā darba vietā, notiek dīvainas lietas.

firewatch-2

Spēle iesākas pavisam citādāk nekā vairums citu spēļu. Ievads sākas ar pagātnes notikumiem, kas ir norisinājušies 1970. gadu beigās līdz spēles reālajai darbībai – 1989. gadam, kuri ir pasniegti rakstiskā formā, nevis īsfilmiņās kā parasti tas ir ierasts. Ekrānā redzamie teksti ir uzrakstīti īsi un kodolīgi, ļaujot spēlētājam tos viegli uztvert un iejusties stāstā.

Turklāt vienkārša tekstu lasīšana tiek papildināta ar izvēles variantiem, kādus Tu esi pieņēmis pagātnē, jau iepriekš minētais “kur nogādāt Džūliju” – pie to vecākiem vai uz slimnīcu. Tas liek veidot savu pagātni, un turpmākās nianses saglabāsies līdz pašām spēles beigām. Piedevām lasīšanas laikā spēlētāju pavada patīkama melodija, lai aizvietotu klusumu, kā arī uzburt intensitāti attiecīgos brīžos. Firewatch ir pirmās personas, atvērtās pasaules piedzīvojuma tipa spēle. Tā skaitās kā Walking Simulator, proti, spēlē ir lielākoties jāpārvietojas ar kājām no viena punkta uz otru. Neizklausās diez ko fascinējoši, taču Firewatch gadījumā, tas ir realizēts veiksmīgi – pat ļoti.

Interesanti, taču Firewatch izstrādāja neatkarīga (Indie Games) Campo Santo studija mazu cilvēku sastāvā, kuri cenšas piedāvāt spēļu industrijā kaut ko svaigu. Un tas svaigums ir labi jūtams. Pirmām kārtām, acīm patīkamais vizuālais noformējums, kas spēlei ir interesants. Visa vide – meži, kalni, upe ir kā glezna, kuru var vērot un vērot, cenšoties izprast tā jēgu un skaistumu.

Otrām kārtām veids, kā spēle tiek pasniegta. Un tā ir iejušanās mežssarga ādā, kur Tu būdams vairākus metrus augstā vēju gaudoņu apņemtajā tornī – uzraugi apkārtni, lai nepieļautu nekādu nekārtību. Taču apziņa, ka esi pilnīgā vientulībā, ārpus civilizācijas nav visai komfortabli, un to var labi izjust uz savas ādas.

Ņemot to vērā, tornis kļūst par Henrija jauno mājvietu, kur bieži viņš pavadīs savu laiku. Ir iespējams arī piekārtot savu mitekli, ne tikai tajā pārlaist savu nakti, kā arī pietuvināt kameru uz interesantiem objektiem, tādējādi ļaujot tos izpētīt tuvāk. Protams, Henrijs nav nācis atpūsties, bet gan strādāt, tādēļ nāksies klausīt Delailas pavēlēm, savstarpēji komunicējoties ar viņu pa rāciju. Kā nekā rācija ir vienīgā ierīce, kas Henrijam Viomingas nostūrī ļaus kontaktēties ar ārpasauli, un Delaila būs vienīgā civilpersona, ar ko Henrijs var aprunāties.

Nepārtraukti, darot savus darba pienākumus vai izpētot nelielo spēles pasauli, Henrijs komunicēsies (vai arī Delaila) ar Delailu, un spēlētājam tiek dota iespēja izvēlēties atbilžu variantus sarunu laikā, gluži tāpat kā spēles sākumā. Taču atšķirība ir tāda, ka šoreiz atbilžu variantiem ir laika ierobežojums, tādēļ lēmumus nāksies pieņemt īsā laika sprīdī, citādi uz tiem vari arī neatbildēt, kas liks Delalai reaģēt citādāk – pat izvēloties šķietami pareizākos vai arī nepareizākos atbilža variantus ietekmēs Henrija un Delailas attiecības. Tas sniedz spēlētājiem lielāku brīvību un iespēju, kā arī atbildību, kā viņš vēlas šīs attiecības izveidot – draudzīgas vai vienaldzīgas.

Visa dialogu mehānika ir lieliska īstenota un vienalga kādus lēmumus pieņemsi saruna laikā – to iznākums būs loģisks un apbrīnojami veiksmīgs, tādējādi rodoties sajūtai, ka runā divi īsti, dzīvi elpojoši cilvēki un ka notiek reāls process. Un par to ir jāpasakās lieliskajiem aktieriem, kuri ir izcili ierunājuši savas balsis. Arī dialogi, kuri ir tiešām lieliski sarakstīti un noslīpēti. Tie kvalitatīvi bez acīmredzamām problēmām spēj mijiedarboties pēc spēlētāju pieņemtajiem dialogiem, kas veido Henrija un Delailas attiecības, kas veido interesanto stāstu un pieredzi, kādu spēlētājs gūst. Dialogu ir daudz, un tie uzrodas īstajos brīžos, tādējādi tos nepadarot nomācošus vai staigāšanu pa spēles pasauli – garlaicīgu. Bez tam spēles procesa laikā spēlētāju pavada arī muzikālais pavadījums, kuru skanējumu nākas dzirdēt reti, bet tā spēj ieraut notiekošajā un uz mirkli uzburt to unikālo Firewatch atmosfēru.

firewatch-3

Spēles virtuālā pasaule kā tāda nav liela. Tā ir diezgan lineāra, šaura, taču pietiekami detalizēta, lai nerastos šķietamība, ka viss jau ir redzēts un pabūts. Ir arī plašākas, mežainākas vietas, lauki un pat ala. Turklāt spēles pasaule ir piepildīta ar saucamajiem collectables (šanī gadījumā – kastēm, kuros atradīsi noderīgas darbam vajadzīgas mantas) un pārsteigumiem. Minētājās kastēs, kurus ir izmantojuši iepriekšējie mežsargi – pamanījušies atstāt savas piezīmes. Tādas ir vairākas, un tos lasot, var uzzināt vairāk par stāstu, izprast notikumu, kas ir miglā tīta, kā arī savādās lietas, kas notiek šajā apkārtnē.

Kaut arī Firewatch ir Indie Games un Walking Simulator tipa spēle, no kuras varētu nesagaidīt daudz – tai tomēr ir dažas kvalitatīvas mehānikas un animācijas. Ir šķēršļi, kuri jāpārkāpj. Ir klintis, kuros jāuzrāpjas. Kā arī klinšu kāpšana, izmantojot virvi, kas piestiprināta pie koka. Arī cirvis, kas ļaus nocirst kokus vai atbrīvot ceļu no biezajiem krūmiem. Talkā nāk arī mugursoma, kurā būs viss nepieciešamais, un kurā varēsi glabāt interesantas atrastas lietas, kā arī karte un kompass, kas ļaus iepazīt vairāk šo vidi un orientēties, ja nu gadās apmaldīties. Taču jāatzīst, ka tas nav gluži iespējami, bet karte gan ļoti noder, lai redzētu savu atrašanās vietu un gala mērķi, kurā janokļūst – arī brīžiem kompass, lai noteiktu debess puses.

Bet ar ko tad īsti Firewatch izceļas? Firewatch izceļas ar labu uzrakstītu stāstu, it sevišķi dialogi, kuri ir apbrīnas vērti, jo tiem piemīt pamatīgs spēks, kas atklāti sakot ir spēles pamats un uz kā balstās viss pārējais. Manuprāt, Firewatch dialogi varētu būt viena no dabiskākajiem kāds ir piedzīvots video spēļu industrijā. Tās nav pārbāztas ar klišejām vai pārspīlētas. Tās ir vienkāršas, reālistiskas un dabiskas. Tam visam, protams, ir jāpasakās rakstniekam, kas ir izveidojis šos lieliskos dialogus un arī aktieriem, kas tos ir radījuši dzīvus, jo viņu runa ir apbrīnojami vienkārša nevis mākslīga, neradot priekštatu, ka teksts būtu pārlasīts neskaitāmas reizes, lai beigu beigās izmocītu to īsto rezultātu.

Un tam visam – dialogiem un aktieru balsīm saplūstot spēj kaut ko fascinējošu panākt, proti, neredzot pašus personāžus, un dzirdot vienīgi to balsis, kas skan tikai caur rāciju – iztēlē jau rodas viņu sejas. Tā rezultātā izveidojas pat spilgti personāži ar viņu raksturīgajām iezīmēm, kas ir kaut kas apsveicams. Turklāt tas liek arī spēlētājam just varoņiem vairāk līdzi un izrādīt rūpes pret Henrija un Delailas attiecībām, notikumiem un tā attīstībai.

Protams, spēlē arī novēroju dažas tehniskas kļūmes, kā, piemēram, iestrēgšana animācijas laikā – tad nekas cits vien neatlika, kā restartēt spēli. Šur tur spēle pamanījās ieraustīties un tā tālāk. Taču, atklāti sakot, es tās tehniskās problēmas neņēmu vērā, tos ieraudzīju tikai tad, kad alkaini gribēju tai piekasīties un atrast spēlei “kas te nav līdz galam nostrādāts”. Jāatzīst, ka viss ir nostrādāts godam.

firewatch-4

Jā, gribētos lielāku spēles pasauli. Jā, gribētos īsfilmiņas, vēlētos tehniski iespaidīgāku un krietni saturīgāku, kā arī garāku spēli, neskatoties uz to, ka Firewatch budžets salīdzinājumā ar AAA tipa spēlēm ir pavisam niecīgs un tā ir pavisam jauna līdz šim brīdim nezināma spēļu studija. Taču Campo Santo ir apliecinājis vairākkārt to, ka nav vajadzīgs iespaidīgs budžets, lai kaut ko izveidotu. Nebaidīšos teikt, taču Firewatch kvalitātē pārspēj vairums citas mūsdienu AAA spēles, piedāvājot kaut kādu (man personīgi – nepieredzētu) citādāku pieredzi.

Par spēles beigām runājot (nebūs spoileri), kas manā prātā iesakņojusies – tās ir neierastas, man personīgi vēl kas tāds nepiedzīvots. Varbūt ne viss ir jābūt tā, kā tam vajadzētu būt, vai tā, kā mums liek domāt… Bet kā jau minēju – spēlētājs pats izvēlas, kā veidot šīs attiecības, tādēļ citiem nobeigums var rast citādākas emocijas.

Lai nu kā, es atzīšos – vēl līdz tai dienai, kad sāku lejupielādēt Firewatch, uzskatīju, ka Indie spēles ir garlaicīgas un tīrākā laika tērēšana. Taču pēc Firewatch piedzīvotā, tā ir burtiski gāzusi manus personīgos uzskatus par Indie spēlēm, kas liek tagad uz tiem skatīties pavisam savādāk.

Rakstu autors: Skhen

Informācija par spēli:

  • Izstrādātāji: Campo Santo
  • Izdevēji: Panic
  • Žanri: Piedzīvojuma
  • Platformas: PlayStation 4, Xbox One, PC
  • Iznākšanas datums: 2016. gads, 9. februāris
  • Vecuma ierobežojums: +16

Konsoles.lv vērtējums:

Firewatch

Firewatch
8.4

Firewatch piedāvā spēlētājiem unikālu pieredzi - aizraujošu un svaigu stāstu, kā arī spēlejamību. Piedevām tā neapšaubāmi ir viena no 2016. gada interesantākajām spēlēm.

8/10

    Plusi

    • *Labi uzrakstīts stāsts
    • *Izcili dialogi
    • *Spilgti personāži un aktieru balsis
    • *Attiecību veidošana
    • *Vizuāli koši, krāsaini, spilgti un dažādi citi toņu noformējums

    Mīnusi

    • *Šķietami sasteigtas spēles beigas
    • *Dažas tehniskas problēmas

    Autors: Oskars (Skhen)

    Mani sauc Oskars - cilvēks, kuram patīk rakstīt, it sevišķi, par visu, kas saistīts ar videospēļu pasauli. Neprātīgi garšo kafija, bez kā veiksmīgu rītu nevarētu iedomāties.

    Komentēt

    Tavs e-pasts nebūs redzams citiem. Atzīmētie lauki ir obligāti jāizpilda *