Top 5 spēles, kuras netika pienācīgi novērtētas

max payne 3 2

Video spēļu industrijā ir ļoti daudz spēļu, kurus uz pirkstiem nevarētu saskaitīt. Taču ne visas ir tehniski labas un augsti novērtētas, kaut gan paši pircēji jau ir tie, kas vērtē un nosaka spēles nākotni un tās finansiālo veikumu. Diemžēl, ne vienmēr tas ir objektīvi un taisnīgi, jo pat kvalitatīvākajām spēlēm nākas piedzīvot neveiksmi…

5. Mirror’s Edge Catalyst 

mirrors edge catalyt

Jau pati pirmā Mirror’s Edge daļa 2008. gadā pārsteidza publiku ar ko vēl jaunu un neredzētu, piedāvājot pavisam vienkāršu procesu – skrien un lec pirmajā personā. Tas izskatījās tīri interesanti, un projekts ieviesa vairākas svaigas dvesmas spēļu industrijā, taču, par nelaimi, spēle nespēja uzrunāt auditoriju, lai gūtu pietiekamu atzinību un samaksu, kādu to būtu patiesi pelnījusi.

Par pārsteigumu, EA un DICE Mirror’s Edge franšīzi neizmeta miskastē, bet gan ļāva tam otrreiz ieraudzīt dienas gaismu, proti, spēlē Mirror’s Edge Catalyst, kas piedāvā vēl saturīgāku, kvalitatīvāku spēli. Par spīti ilgām gaidām 8 gadu garumā – spēlmaņi nesaskata tajā ko vajadzīgu, ko derīgu, lai projekts sevi pierādītu kā cienīgu, konkurētspējīgu lielbudžeta spēli un franšīzes augšāmcelšanos kā iespēju nākotnē.

4. James Bond 007: Blood Stone 

blood stone

Kas notiek ar Bonda spēlēm? Kad pēdējo reizi iznāca kāda Bonda spēle? Jā… ir iestājies tāds savāds klusums. Taču James Bond 007: Blood Stone var uzskatīt par vienu no labākajiem (ja ne pašu labāko) aģenta 007 video spēlēm, kāda vēsturē ir jebkad radīta.

Bizarre Creations, kas pastāvēja 22 gadus pirms Activision to slēdza 2010. gadā – izstrādāja pēdējo spēli savā karjera sarakstā, uz kuru patlaban skatāmies un kura paldies dievam no idejas pārtapa par realitāti. Blood Stone manī ieviesa spilgtu cerību, ka Džeimsa Bonda spēļu nākotne ir glābta, ka turpmāk tās tiks veidotas trešajā personā ar savu oriģinālo sižetu nevis balstītas kādām no filmām, bet nē, pēc tā sekoja 007 Legends, kas no kritiķiem guva nožēlojamas atsauksmes un ir iespējamais vainīgais slepkava, kas ir uzbūris neziņu ap šo franšīzes dvēseli.

Blood Stone spēlē ir šķietami viss vajadzīgais, lai noticētu, ka tajā mīt patiess Bonda gars. Spēle guva salīdzinoši pozitīvus vērtējumus, taču ne izcilus pārdošanas apjomus, un tas ir skumji, jo tas liek raizēties par mūsu iemīļoto Bonda un viņa Martini ‘sakratītu, bet ne samaisītu’ turpmākajām gaitām.

3. Beyond: Two Souls 

beyond two souls

Fahrenheit, Heavy Rain, domāju, ka lielākā daļa ir dzirdējuši par šīm spēlēm, kur Deivids Keidžs (David Cage) pie tām pieiet ļoti unikālā veidā, piedāvājot pusi kaut ko no filmas un pusi kaut ko no spēles, kam savijoties kopā, izveidojas interaktīvs produkts.

Keidžs tic šai formulai un nedomā no tā atkāpties, jo to turpina arī spēlē Beyond: Two Souls, un itin bieži par to viņš saņem kritiku gan no recenzētājiem, gan no geimeriem, kuri norāda, ka tas, ko viņš dara neatbilst video spēles struktūrai. Lai kā tur būtu, jāatzīst, ka Beyond: Two Souls ir savas nepilnības, laikam jau tādēļ, ka tā neiekļauj svarīgus vispār pieņemtus video spēļu standartus, taču nevar noliegt, ka šis projekts ir viens no tehniski, vizuāli un naratīvi iespaidīgākajiem PlayStation 3 sortomentā.

Jāatzīmē, ka Beyond: Two Souls pārdošanas apjomi nav no tiem lielākajiem, taču arī ne no sliktākajiem, kurai izdevās trīs mēnešu laikā pārdot miljonu eksemplāru, pārspējot Heavy Rain panākumus. Protams, tādai lielbudžeta spēlei tas nav pietiekami, un visticamāk patērētāju pārspīlētais skepticisms ir tas, kas neļauj šo spēli cienīgi atzīt.

2. Fight Night Champion 

fnchampion

Boks, kas centās sevi prezentēt kā labākā kaušanās spēle, kura teju vai sasniedza savu vīziju. Nenoliedzami, ka Fight Night Champion ir labākā boksa spēle, kas atšķirībā no iepriekšējām sērijām – iekļāva pat stāstu, kas mani personīgi ļoti aizrāva un ieinteresēja.

Kaut arī stāsts sastāv no klišejām, tā ir atmiņā paliekoša un neaizmirsīšu pēdējo cīņu ar galveno bokseri, kura acīs vīd tāds ļaunums un tāds spēks, ko pat Rokija Balboa miesa nespētu izciest. Turklāt šī cīņa tika pavadīta ar iespaidīgu muzikālo pavadījumu, kas radīja vienreizēju atmosfēru, padarot kaušanos vēl intensīvāku un spraigāku gluži kā cīņu starp dzīvību un nāvi.

Viss it kā bija tā, kā tam vajadzētu būt un boksera cienītājiem vienkārši nebija gluži kur piesieties. Bet pārdošanas apjomi vēstīja savu, kamēr recenzijas vērtējumi vēstīja ko pozitīvāku. Taču kāda tam jēga, ja paši patērātāji nesaredz tajā ko īpašu un lietu, kurā vērts tērēt savu naudu.

1. Max Payne 3 

max payne 3

Manā skatījumā Max Payne 3 ir spēle, kas netika novērtēta un atzīta visvairāk. Es to nespēju saprast līdz pat šim brīdim. Vai tiešām mana dziļā aizrautība un ilūzija par šo projektu ir aizmālējis acis? Vai patiesi spēlei, kura pelnījusi krietni lielākus panākumus gan finansiālajā, gan no spēlētāju atsaucības ziņā ir pelnījusi to, ko tā saņēma?

Max Payne 3 savā iznākšanas laikā diezgan pamatīgi lika vilties Rockstar Games, jo pieprasījums pēc šī produkta bija smieklīga maza, tik maza, ka dažu mēnešu laikā spēles cena nokrita tik zemu kā teju vai sviestmaizes vērtībā. Es tomēr bija viens no tiem, kas iepriekšpasūtīja šo spēli, ņemot vērā, ka īsti nebiju pārliecināts par savu rīcību.

Taču redzētais manā televizora ekrānā tā aizrāva, ka sajaucu dienas ar nakti un nedēļas ar mēnesi. Es gluži pazuda šajā spēlē un izbaudīju katru sasodīto mirkli tajā. Tādus kinematogrāfiskos efektus, sižetu, procesu, muzikālo pavadījumu, prezentāciju, monologus, dialogus, tēlus, galveno varoni, citiem vārdiem sakot visus elementus, kas saplūda šajā brīnišķīgajā gara darbā vēl nekur citur nebiju manījis tādu kvalitāti.

Max Payne 3 ir viena no kvalitatīvākajām un tehniski labākajām spēlēm iepriekšējo konsoļu paaudzē par kuru kritiķi izteicās gan pozitīvi, gan negatīvi, taču bija vienasprātis par atmosfēru, ko tas radīja. Kādēļ paši spēlmaņi to nenovērtēja un finansiāli to neatbalstīja – ir jautājums, ko es nesaprotu šobaltdien.

Autora secinājumi

Ko visa pēc šī var secināt? To, ka ne vienmēr labākās un kvalitatīvākās spēles tiks pamanītas un attiecīgi novērtētas. Spēļu izstrādātāji cenšas piedāvāt to, kas mūsdienu kultūrā ir aktuāls un pēc kā būtu pieprasījums. Tiesa, ir izņēmumi, un skarbā realitāte ir tāda, ka video spēles netiek iegādātas objektīvi, bet gan subjektīvo, sabiedrības steriotipu pieņemto un popularitātes dēļ.

Noteikti, ka šajā sarakstā, ko Jums piedāvāja konsoles nav vienīgās spēles, kas būtu pelnījuši lielāku atzinību. Tādējādi, ja ir vēl kāda spēle, kura Tavuprāt vajadzētu atrasties šajā topā, dari mums to zināmu komentāros.

Autors: Oskars (Skhen)

Mani sauc Oskars - cilvēks, kuram patīk rakstīt, it sevišķi, par visu, kas saistīts ar videospēļu pasauli. Neprātīgi garšo kafija, bez kā veiksmīgu rītu nevarētu iedomāties.

3 thoughts on “Top 5 spēles, kuras netika pienācīgi novērtētas”

  1. Man acīs pēdējā laikā ir iekritušas EA spēles, kas nav pietiekami novērtētas un pārdošanas apjomi ir zemi – Titanfall 2, Mirror’s Edge Catalyst un Mass Effect Andromeda. No Ubisoft puses vēl ir krietni cietis Watch dogs 2 pateicoties Watch dogs pirmajai daļai. Skhen, uztaisi vēl rakstiņu par pārvērtētākām spēlēm.

  2. @abrahamslinkon esmu arī pārsteigts, ka spēļu izstrādātāji ne vārda nav teikuši par nākamo Fight Night spēli. Ir bijušas kaut kādas baumas, ka franšīze varētu atgriezties atpakaļ savā ierindā, ņemot vērā, ka UFC 2 nesokas labi gan ar pārdošanas apjomiem, gan ar kritiķa vērtējumiem.

    @Eking laba ideja ;)!

Komentēt

Tavs e-pasts nebūs redzams citiem. Atzīmētie lauki ir obligāti jāizpilda *