Nostaļģiskās atmiņas: Grand Theft Auto IV – pirms 10 gadiem

Paceļ rokas tie, kas GTA IV spēlēja iznākšanas dienā? Skatos, ka esi pacēlis roku un redzu dažus, kas nē. Bet tam nav nozīmes, jo jebkurā gadījumā GTA IV bija spēle, kas aizsāka jaunu GTA posmu…

Es skaitīju dienas līdz GTA IV relīzei, vairākkārt iemetot acis kalendārā. Pēdējās dienas vilkās ne pa jokam. Tik lēni, ka šķita, ka esmu novecojis par 100 gadiem. Bet nē, vienkārši kļuvu pamatīgi nepacietīgs.

Jā, tad man bija padsmit gadu, bet kurš tad ievēro vecuma ierobežojumu uz spēles vākiem? Tas taču domāts citiem sīkajiem. Es taču biju liels puika. Tā man vismaz bieži vecmamma teica.

Spēle iznāca. Uzreiz devos uz veikalu tam pakaļ. Tajā laikā Latvijā vēl nebija attīstījusies interneta veikali kā šodien, un spēles pārdeva salīdzinoši par lielām naudas summām, ja salīdzinām ar ārzemju interneta veikaliem. Bet man bija pilnīgi vienalga. Biju gatavs atdod visu savu kabatas naudu, ko sakrāju skolā. Jā, es neēdu pusdienas, bet katru kapeiku krāju GTA IV – spēlei, kuru rādīja pat televīzijas ziņās. Citi uzzinot to, nodomāju, ka mans prāts ir “aizgājis pastaigāties”. Bet bija arī aizgājis. Nopietni.

Veikalā maza auguma pārdavējam ar savādu noskūtu bārdu teicu “es vēlos nopirkt GTA IV“. Pārdevējs domājoši un pētoši mani apskata. “Puis, cik Tev ir gadi”? Es tajā brīdī apmulsu un atbildēju “Pietiekoši”. Pārdevējs kasīdams zodu un vienlaikus smaidot vaicāja: “vai tev ir dokumenti, kas apstiprinātu pilngadību”? Un protams, ka man nebija. Noskumis nodomāju, ka ir iestājies pasaules gals.

Taču man līdz bija mamma. Un viņa bija saprotoša (kā jau mammām pieklājas). Mammas dara brīnumus, un tiešām, viņa piegāja pie pārdavēja ar žilbinošiem zobiem un kaut ko teica. Pēc mirkļa spēle nonāca manās rokās. Jā, jā, jā!

Tajā brīdī es par neko citu nevarēju domāt. Es vairākkārt griezu spēles vāciņu šurpu turpu, apskatot visu, ko varēja apskatīt – bildes, burtus. Pārlasīju tekstu sazin cik reizes, bet tā arī nesapratu, ko vispār izlasīju.

Nokļūstot mājās – pirmais, ko gribēju darīt, ieslēgt PlayStation 3 un spēlēt tik ilgi, kamēr saprastu, ko matemātikā nozīmē bezgalīgs. Bet tomēr bija jāpilda mājas pienākumi – jāskalda malka, jātīra māja un jāmazgā trauki.

Pienāca vēls vakars. Sapratu, ka šovakar nespīdēs. Gāju gulēt. Tas bija neiespējami, jo prāts tikai domāju par GTA IV un ādas jakā ģērbto Niko Belliku. Tādēļ nespēju normāli aizmigt (pat aitiņas skaitīšana nelīdzēja), un jau piecos no rīta biju augšā. Sapratu, ka pacietības mērs ir galā.

No otrā stāva gāju lejā pa kāpnēm tik klusi, ka pat spoks vien nobrīnītos. Klusītiņām es ieslēdzu PlayStation 3. Ar trīcošām rokām ievietoja tajā disku. Piepeši konsole sāka rūkt kā traktors. Sāku satraukties, vai vecākus tas nepamodinās. Bet nē, viņi krāca kā lāči alā.

Bitīt matos! Man vēl jāgaida, kamēr spēle ielādēsies. Sēžu dīvānā izstiepis kājas un klausos pagaidu mūzikā, ko spēle radīja. Pagāja laiks. Un tad beidzot – pirmā misija. Sajūtas bija neaprakstāmas. Tāda sajūta, ka būtu no jauna piedzimis. Un es nekad neaizmirsīšu, kā spēlēju GTA IV piecos no rīta – kad ārā pa logu aust saule un vispakārt tik liels klusums. Atmosfēra bija vienreizēja un neaizmirstama.

Nospēlēju divas stundas. Biju pārsteigts par grafiku, fiziku un to, cik reālistiski spēle izskatās. Spēlē biju dziļi iegrimis un nevarēju no tās atiet, pat tad, kad izdzirdēju ko līdzīgu siksnai un kādu nākam lejā pa kāpnēm.

Tā bija tikai daļa no stāsta, no visa pārējā, ko GTA IV man lika piedzīvot. Spēle man tik ļoti patika, ka aizbrauca jumts un izgāju to uz 100% un ieguvu platīnu (savācot visas trofejas). Darīju daudzas trakas lietas Liberty City, pat nespējat iedomāties. Bet tas jau GTA pasaulē ir ierasts – iemesls, kādēļ cilvēki nojūdzas.

Fakts, ka ir pagājis jau 10 gadi neticas. Šķiet, ka tas viss būtu noticis vakar. Kur tas laiks paliek? Vai vispār uz šo jautājumu var atbildēt? Kādēļ vispār es to vaicāju? Man šķiet, ka mans prāts joprojām kaut kur maldās un tā īsti mājās nav atnācis 10 gadu laikā.

Kādas atmiņas Tev ir par šo spēli? Vai arī Tu to spēlēji pirms 10 gadiem? Pastāsti komentāros!

 

*SNIEDZ ATBALSTU KONSOLES.LV*

Author: Oskars Miķelsons

Mani sauc Oskars - cilvēks, kuram patīk rakstīt, it sevišķi, par visu, kas saistīts ar videospēļu pasauli. Neprātīgi garšo kafija, bez kā veiksmīgu rītu nevarētu iedomāties.

3 thoughts on “Nostaļģiskās atmiņas: Grand Theft Auto IV – pirms 10 gadiem”

    1. Treneri, tik tiešām 😀 . Bija jāatbrīvo vieta nākamajai malku čupai. Oij, vecie labie laiki 😀 .

  1. Palies Jums visiem par sešām “Patīk” un divām “Haha”! Tas priecē, un motivē turpināt veidot “Nostaļģiskās atmiņas” 🙂 .

Komentēt

Tavs e-pasts nebūs redzams citiem. Atzīmētie lauki ir jāizpilda *