Tik lielu vilšanos un niknumu pret kādu spēles stāstu pēdējā laikā neesmu izjutis. Battlefield V War Stories tiešām piemīt liels potenciāls atainot dziļus cilvēku stāstus Otrajā pasaules karā, bet spēļu izstrādātājiem DICE tas ir pie kājas. Asi izsakoties, Battlefield V War Stories ir DRAUSMĪGS, kuru izgāju piespiedu kārtā, lai izveidotu apskatu…
Tu nošauj karavīru, tas nokrīt uz zemes, un tad līķis ik pēc divām sekundēm kratās. Nu kas tās par muļķībām? Pretinieku prāti ir tik stulbi, ka viņiem smadzeņu vietā noteikti ir skaidas, jo uz kara lauka viņi pārvietojas, uzvedas un skrien kā apstulbušas stirnas. Visas tās kustības, animācijas ir nedabiski un neveikli atainotas. Dieva dēļ, nevēlos vēl ķerties klāt gļukiem, to šeit ir ļoti daudz vairāk nekā nauda pasaules bankās.
Žēl, ka DICE nav pacentušies un War Stories padarījuši atšķirīgāku no Battlefield 1, jo Battlefield V struktūra un formula ir tieši tādi pati kā iepriekšējā daļā. Tādējādi Battlefield V ne ar ko nepārsteidz, tiesa, vienīgi ar vāju un drausmīgu kampaņas piedāvājumu. Proti, process ir vienmuļš, primitīvs un garlaicīgs, ka es neizjutu karu. Neizjutu šo stāstu, ko man vajadzētu izjust kampaņā. Tā rezultātā, rodas iespaids, ka DICE bezrūpīgi izveidojuši naratīvu, salikuši karavīru pozīcijas uz dullo, un tāpat būs labi. Nē, tas nestrādā.
Process ir vienmuļš, primitīvs un garlaicīgs, ka es neizjutu karu. Neizjutu šo stāstu, ko man vajadzētu izjust kampaņā.
Pats vēstījums ir tik pat neprasmīgi veidots kā viss War Stories process. Kaut arī īsfilmiņas vizuāli ir labi izstrādātas, tās reprezentācija nav pietiekoša, lai man, kā spēlētāju tajā ierautu. Stāsts nespēja izveidot ar mani emocionālo un citu veidu tam notikumam atbilstošu saikni, lai es ticētu šiem varoņiem un justu viņiem līdzi, jo biju pilnīgi vienaldzīgs, kas ar viņiem notiek. Var saprast kādēļ, jo stāsts ir sasteigts un sarauts, kā arī, ja īsfilmiņai tomēr izdodas tevi uz brīdi ieraut, tad spēles process ātri vien to aprij un liek atkal baudīt tukšumu un… bļāviens, to rupjo vārdu negribēju atklāti teikt.
Kampaņā nav arīdzan loģikas. Kādēļ es nevaru ar granātu vai dinamītu uzlaist gaisā speciālās mucas, ja to var izdarīt tikai ar speciālu mīnu, kurā notiek speciāla animācija. Kāda starpība? Muļķīgi. Otrs, mani ierauga pretinieku armija un šauj ar tūkstošs lodēm, bet es ieskrienu ēkā, kurā uzreiz notiek īsfilmiņa. Notiek brīnums, jo piepeši pretiniekiem par mani ir gluži vienalga, iestājas klusums un mans varonis telpā pa mierīgo meklē kādu pavedienu. Patiesībā, tiem vajadzēja caurumot mājas sienas un manu pašu. Neloģiskuma ir daudz, un tas ir kārtējais aspekts, kas norāda, ka DICE ir slinkojuši un nav ar cieņu attiekušies pret War Stories.
Ja man būtu kas labs jāsaka par War Stories, tad varu atzīmēt tikai trīs lietas. Pirmais ir grafika, kas spēlē ir solīda nostrādāta un ļauj to baudīt. Prātā ir palicis iespaidīgais rudens gadalaika atainojuma efekts, kad lapas dabiski un vienreizēji lido vēja pūsmā.
Neloģiskuma ir daudz, un tas ir kārtējais aspekts, kas norāda, ka DICE ir slinkojuši un nav ar cieņu attiekušies pret War Stories.
Otrs ir muzikālais pavadījums, kas lieliski iederas spēles procesā un izveido tīkamu atmosfēru. Visstiprāk tas skanēja Tirailjer stāstā – beidzot uz brīdi kaut ko sajutu. Un trešais, ja no trim pieejamiem stāstiem Nordlys, Tirailjer, Under no Flag (ceturtais The Last Tiger gaidāms 4. decembrī) jāizvēlas pozitīvākais, tad man visvairāk patika Nordlys, jo tur bija kas līdzīgs cienošam stāstam. Proti, tur ir stāsts par jaunu meiteni, kas cenšas glābt pasauli. Zinu, izklausās klišejiski, bet toties tajā bija vairāki kvalitatīvi elementi kā emocionālais aspekts, lineārākas darbības, slēpošana un asa sižeti mirkļi, kas veidoja stāstā to pilnības sajūtu.
Kopumā jāsaka, ka manī ir sakrājies pamatīga dusmu matērija pret War Stories, ka varētu par to rakstīt un rakstīt līdz mati paliek sirmi, skaidrojot, cik tas ir prasts un vājš. Nevienam neiesaku Battlefield V iegādāties stāsta dēļ, jo tu neko nepalaidīsi garām, ja to vienkārši nespēlēsi. Ietaupīsi savu dārgo laiku un būsi man pateicīgs.
*Abonē Patreon un saņem ekskluzīvas lietas*
CIENĪJAMAIS LASĪTĀJ, ja tev rūp tas, ko mēs darām un vēlies mums palīdzēt attīstīties – abonē Patreon, jo tā ir iespēja Latvijā izveidot nopietnu videospēļu mediju un tev piedāvāt interesantāku un labāku saturu. Paldies, visiem, kuri mūs atbalsta. Tas mums daudz nozīmē!