Mans skaistākais notikums Resident Evil 2 Remake spēlē

Es eju pa tumšu gaiteni. Man rokās ir tikai gaismas lukturītis, ko spīdinu telpā, lai ko saskatītu. Jā, arīdzan resursi ir ierobežoti, lodes uz pirkstiem var saskaitīt, taču man ir jādodas tālāk…

Brīžiem dzirdu zombijus sev aiz muguras vai aiz sienām. Brīžiem kaut kādi būkšķi. Un vēl kāds trakais ārpusē gar logu dauzās. Tas viss rada manī bailes un nelielu stresu. Piepeši manā priekšā ir staigājošs mironis, un manas rokas automātiski spiež  PlayStation 4 kontroliera pogas, cenšoties viņu novākt. Bet viņš ir izveicīgs un saķer mani, un ar saviem zobiem no mana kakla noplēšs daļu miesas. Esmu ievainots. DualShock 4 pults sāk izgaismot sarkano krāsu. Tas ir mājiens, ka vēl viena kļūda izmaksās man dzīvību, tādēļ nežēloju pēdējās lodes.

Izņemu bisi un izšauju. Zombijs tiek savainots, un spēle to ataino visai šausminoši brutāli – nokrīt kāja, galva izšķīst, smadzenes saredzamas, kā arī kauli, asinsvadi un muskuļi. Tik reālistiski zombiji ir Resident Evil 2 Remake spēlē. Izšauju vēlreiz, lai pārliecinātos, vai patiesi beigts. Un, jā, maitas gabals vairs nekustējās.

Būdams ievainots, es meklēju medicīnu. Man vajag sevi salāpīt. Ieeju kādā telpas nostūrī un ar lukturi apgaismoju to. Skatos, pētu, meklēju, un piepeši ieraugu šo skaisto sievieti:

Mans laiks apstājas. Visas bailes uz sekundi nozūd. Šķiet, ka esmu citā pasaulē. Miers. Pārdomas. Dzīves jēga. Šis brīdis ir mans pašlaik skaistākais notikums Resident Evil 2 Remake spēlē, jo tik skaistu pēcpusi neesmu redzējis kopš deviņdesmitajiem.

Tas ir ļoti īss, jo nez no kurienes dzirdu ēēēēē zombija brēku. Es negribu pamest šo momentu, bet man nākas. Es pie sevis atvados no šīs skaistās sievietes plakāta un atgriežos atpakaļ vardarbībā un bailēs.

*Abonē Patreon un saņem ekskluzīvas lietas*

CIENĪJAMAIS LASĪTĀJ, paldies, ka esi šeit ieradies un lasi manus darbus. Mani tas priecē un es to novērtēju! Bet, ja tu vēlies atbalstīt mani, palīdzēt Konsoles projektam attīstīties – abonē Patreon, jo tas ir lielākais atbalsts, ko tu man vari sniegt. Tas ir atbalsts, kas ļautu Latvijā radīt stabilu videospēļu mediju. Es vēlos pateikt lielu paldies visiem, kuri mani atbalsta caur Patreon! Tas man nozīmē daudz! Paldies!

Author: Oskars Miķelsons

Mani sauc Oskars - cilvēks, kuram patīk rakstīt, it sevišķi, par visu, kas saistīts ar videospēļu pasauli. Neprātīgi garšo kafija, bez kā veiksmīgu rītu nevarētu iedomāties.

Komentēt

Tavs e-pasts nebūs redzams citiem. Atzīmētie lauki ir jāizpilda *