Viedoklis: Metro Exodus – labāk būtu palikuši zem zemes

Iepazīstoties ar aptuveni pirmajām astoņām stundām jaunā Metro Exodus, man radās nelielas pārdomas, kuras, tev, dārgais lasītāj, varētu interesēt….

Pirmkārt, jāatzīst, ka neesmu milzīgs franšīzes fans. Esmu spēlējis tikai iepriekšējās spēles – pirmo daļu izgāju pat divas reizes. Tomēr grāmatām tā arī nekad nepievērsu uzmanību un visu informāciju smēlos tikai un vienīgi no spēlēm un tājās piedāvātā stāsta. Tāpēc jau pats spēles sākums man šķita diezgan neloģisks un pārāk sasteigts. Personīgi man spēles sākumā patiktu pabūt Maskavā un pašā metro nedaudz vairāk par 30 – 40 minūtēm, jo tomēr tieši tādu nosaukumu nēsā visa franšīze – Metro, nevis Vilciens.

Runājot par vilcienu, tad šeit tomēr jāatzīmē liels pluss, jo kustoties tālāk pa sižeta sliedēm personāžus sāc uztvert kā dzīvus, un emocionālus cilvēkus, ar pilnām galvām savu pārdzīvojumu un domu, kā arī vilciena vagons rada mājīguma noskaņu. Būtībā lokāciju izstrādei šeit ir veltīta liela uzmanību, jo tās tiešām ir burvīgas, un par to spēļu izstrādātāju priekšā es noņemu savu cepuri, taču dažu lietu man viennozīmīgi pietrūka.

Pirmā Metro daļa būtībā bija koridors pēc koridora, caur kuriem tu biji spiests iet, lai turpinātu bīdīt sižetu. Tomēr tās aukstās, mitrās, ar zirnekļu tīkliem noklātās un mistiskās telpas apbūra, jo dāvāja metropolitēnam šarmu, piešķīra vērienīgu atmosfēru un deva reālas emocijas, ieraugot, piemēram, aizgājušo cilvēku ēnas gan pamestajos Maskavas pagalmos, gan dziļi zem zemes.

Savukārt Exodus daļā mums ir daļējais open-world. Ir kur pastaigāties un izložņāt katru stūri, bet kāda ir jēga no katra līķa aplūkošanas, katra skapīša atvēršanas, katra papildus materiāla un patronas pacelšanas? Manā galvā pastāvīgo resursu meklēšana nevienādojas ar jautrību un prieka gūšanu no spēles procesa. Protams, dažos lokāciju kaktos ir paslēpies kāds NPC, kurš alkst parunāt, kas nemaz nav slikti, gluži otrādi – gribētos redzēt vairāk šādu personāžu, kas, iespējams, var iedot kādu papildus misiju. Citādāk viss, ko sastopi daļējā open-world ir pāris mošķi, kas atdod galus pēc vienas lodes galvā, resursi un dažreiz kāds žurnāla vai audio ieraksts, kas ļauj nedaudz vairāk uzzināt par attiecīgās vietas cilvēkiem un esošo situāciju.

Runājot par cilvēkiem, tad šai medaļai ir divas puses. Dažreiz noteikto indivīdu naivums, kurā vainojami scenāristi un dialogu autori, godīgi sakot, neizsakāmi tracina. Turpretī dažos brīžos dialogi un kopējais sižets tiešām liekas interesants, un ir šķietami vienīgais, kas spēj noturēt pie spēles turpināšanas, jo nemitīgā blandīšanās pa tukšām teritorijām agri vai vēlu ir līdz kaklam, lai cik skaistas tās nebūtu. Turklāt dažubrīd šķiet, ka aktieri ir smēlušies iedvesmu no “Viņas melo labāk” un tomēr nedaudz pārspīlē savā aktierspēlē.

Pārstājot klausīties dialogos, manas četras ērgļa acis pamanīja arī to, ka personāžu animācijas ir gaužām vājas priekš 2019. gada (piemēram, lūpu kustināšana īsti neatbilst izteiktajiem vārdiem). Tās bija gandrīz identiskas 2010. gadā, kad izgāja Metro 2033 un, manuprāt, būtu labi novērot noteiktu progresu 9 gadu laikā (toties tagad ir open-world). Diezgan bieži spēles varoņiem pārstāj jēdzīgi strādāt kāda animācija vai vajadzīgā dialoga vietā uzreiz aiziet divi dialogi, kas stipri traucē atmosfēras gūšanai. Tāpat traucē pretinieki, kas dažreiz izskrien cauri sienām vai aizvērtām durvīm, pilnībā uzspļaujot uz eksistējošām tekstūrām.

Ar animācijām šeit ir problēma

Spriežot par pretiniekiem, tad šeit viņi ir neaprakstāmi stulbi. Gandrīz uz augstākās sarežģītības pakāpes, tu vari mierīgi pāriet metra attālumā no pretinieka, viņam neko nemanot. Godīgi sakot, izskatās, ka spēle uzstāj, lai spēlētājs to pāriet klusi un, tā saucamajā, stealth režīmā, jo visur ir izveidoti ceļi, pa kuriem ir iespējams apiet lielāko daļu pretinieku nemaz nepievēršot tiem uzmanību. Bet tos nemaz nav vajadzības izmantot, jo tie vienalga neko neredz rokas stiepiena attālumā.

Galu galā, jāsaka, ka spēli neesmu pārgājis. Iespējams, atbildes uz maniem jautājumiem, kā, piemēram, kur ir pazuduši tumšie/melnie, garie draugi no pirmajām daļām, kas bija tik svarīgs spēles aspekts iepriekšējās daļās? Jā, es atceros, ka viņi atvadījās Metro: Last Light daļā, tomēr man gribētos dzirdēt vismaz kaut kādu skaidrojumu, kas ar viņiem ir noticis un kā cilvēce dzīvo bez viņu ietekmes?

Turklāt būtiskas spēles kļūdas diez vai izlabosies pašas no sevis līdz spēles beigām, tāpēc ar nožēlu un rūgtumu sirdī jāsaka, ka Metro: Exodus mani ir pievīlusi. Iespējams, par vienu no iemesliem kļuva arī tas, ka spēle dažreiz līdzinās Mad Max, ar tuksneša lokāciju un uzmeistaroto mašīnu no dubļiem un kociņiem. Diemžēl manu puikas sirsniņu nespēja iekarot Vājprātīgais Maksis, tāpēc arī šī Metro daļa uz mani vairāk neatstāj iepriekšējos nospiedumus. Mani vairāk piesaista metropolitēna gars, nevis pēkšņie zombijveidīgie briesmoņi Kazahstānas teritorijā (ne tikai tur), kas tagad ir visās malās, taču iepriekšējās daļās mums par tiem pat nebija zināms.

*Abonē Patreon un saņem ekskluzīvas lietas*

CIENĪJAMAIS LASĪTĀJ, paldies, ka esi šeit ieradies un lasi manus darbus. Mani tas priecē un es to novērtēju! Bet, ja tu vēlies atbalstīt mani, palīdzēt Konsoles projektam attīstīties – abonē Patreon, jo tas ir lielākais atbalsts, ko tu man vari sniegt. Tas ir atbalsts, kas ļautu Latvijā radīt stabilu videospēļu mediju. Es vēlos pateikt lielu paldies visiem, kuri mani atbalsta caur Patreon! Tas man nozīmē daudz! Paldies!

Author: Raivis Mileiko

Mani sauc Raivis. Mīlu rakstīt, it īpaši par visu, kas saistīts ar datorspēļu industriju. Dievinu literatūru un videospēļu visumu, savukārt, kad šīs divas lietas saiet kopā, man raksturīgi ir aizmirst par ārpasauli.

4 thoughts on “Viedoklis: Metro Exodus – labāk būtu palikuši zem zemes”

  1. Es gan domāju savādāk. Tas, ka viņi pameta Maskavas metro, tas ļoti labi iederējās sižetā un manā skatījumā diezgan pareizs turpinājums pēc pirmām divām daļām.
    Daļēji atklātā pasaule, viņa manā skatijumā ir tāda, kādai viņai būtu jābūt šinī spēlē – ne par daudz, ne par maz. Resursu meklēšana, tas ļoti labi iederas tieši Metro spēlē. Man nevienā brīdi tas neapnika un ar prieku vazajos pa katru nostūri, lai atrastu ko no resursiem, lai ejot tālāk pa sižetu, vieglāk būtu izdzīvot.
    Lokācija pie Kaspijas jūras, es kaut kā Mad Max tur nesaskatiju, izžuvusi jūra, naftas platformas, viss ļoti labi iederas lokācijā un pati lokācija iederas sižetā.
    Manas vienīgas pretenzijas ir par sejas animāciju, bet tas viss ir sīkums, pret to, kā ir pasniegts sižets, pats ceļojums.
    Uzskatu, ka ši Metro serija ir uz pareizām sliedēm.
    Es pats vel neesmu izgājis, bet tuvu pie beigām esmu. Noteikti iziešu to atkārtoti un uz pašu grūtāko līmeni.

    1. Andri, paldies, ka padalījies ar savu viedokli 🙂 !

      Es pats personīgi neesmu spēlējis Metro: Exodus, bet no paziņām esmu pagaidām dzirdējis tādas viduvējas atsauksmes. Bet tajā pašā laikā kritiķi spēli ir ļoti labi novērtējuši.

      Oho, uz grūtāko līmeni man šķiet, ka būs kur iespringt, jo cik zinu, spēlē pārlieku ilgu nevar uzturēties vietās, kur ir radiācija. Novēlēšu tev veiksmi. Laikam tev ir padomā platīns?

  2. Oskar, gaumes lieta. Man tieši liekās, ka šis Metro ir tieši tāds, kā tam vajadzētu būt kā turpinājumam pēc metro tuneļiem. Neesmu vēl izgājis, bet 9/10 es dodu. Vienu balli atņemu par sejas animācijām un nedabīgo soļu skaņu.
    Es pat spēlejot speciāli procesu velku garumā, izzinot katru stūri…
    Dlc arī būšot, gaidu arī to.

    1. Protams, cik cilvēku, tik viedokļu, tomēr es gaidīju kaut ko vairāk. Droši vien biju lolojis pārāk lielas cerības, gluži kā tas notiek pašlaik ar Stalker 2 gaidīšanu, kas beigās var izrādīties par produktu zem viduvējā līmeņa.
      No studijas ar mazu budžetu, kas nevar skrieties vienā līmenī ar, piemēram, Ubisoft spēle noteikti ir laba. Sižets – tiešām garda konfekte, taču tas ietinamais papīrītis man tiešām lika nedaudz vilties. Bet, kā jau teicu, katram savs 🙂

Komentēt

Tavs e-pasts nebūs redzams citiem. Atzīmētie lauki ir jāizpilda *