Desmit gadus atpakaļ izcīnīju Grand Theft Auto 4 platīna trofeju

Konsoles.lv

Negulētas naktis. Pirksti stīvi no spēlēšanas. Sēdēju tik ilgi, ka beņķis ieauga dibenā. Tā atceros sevi, spēlējot Grand Theft Auto 4 pirms desmit gadiem…

Konsoles.lv

Te nu ir tas platīns “Taking A Liberty”. Ko lai ar to iesāku? Rokā paņemt nevaru. Ostīt nevaru. Pakasīt arī nē. Vismaz mazbērniem būs ko rādīt “re, mazdēl, kā tavs vecpaps bij kārtīgs geimeris”. Bet viņš noteikti gardi smiesies un teiks: “Vectēv, trofeja ir veca kā sēta, es jau spēlēju GTA 11, kur kausi lido pa gaisu.”

Iegūstot kādai spēlei platīna trofeju, es nejutos labāk

Brīdī, kad to izcīnīju, biju ļoti lepns par sevi, jo platīna trofeju ieguvu vienā no manām mīļākajām un populārākajām spēlēm. Atzīšu, ka tas bija īss moments un manī neradīja laimi. Iegūstot kādai spēlei platīna trofeju, es nejutos labāk vai sajūsmināts. Atklāti sakot, sajūtas ir tukšas un vienkāršas “jā, dabūju platīnu, forši. Jāiet pļaut zāli.”

Tieši ceļš līdz platīnam ir īstais stāsts, kas sagādā izaicinājumu, prieku, un ticību tam, ka dari ko vienreizēju un tevi novērtēs citi geimeri. Proti, spēli esi izgājis uz 100%, ieguvis visas bronza, zelta trofejas, lai beigu beigās virtuāli tavā īpašumā nonāktu platīna trofeja.

Tajā pašā laikā tas iedzen stresā, neapmierinātībā, pārbauda pacietību (tie sasodītie 200 baloži, kuri jāatrod un jānovāc pa visu virtuālo Ņujorku nonāca manos murgos. Pirms miega aitiņu vietā sāku skaitīt baložus), jo, tiecoties pēc kādas trofejas viena kļūda var sačakarēt visu, un atkal jāsāk no jauna. Tas drīzāk bojā spēlēšanas prieku nevis dara baudāmu.

Esmu atmetis tam ar roku. Aizgāju no “trofeju mednieka” amata.

Tagad, kad man pierē rēgojas krunkas, bārda aug nemitīgi un kušķis visās malās, attieksme pret trofeju vākšanu ir mainījusies. Esmu atmetis tam ar roku. Aizgāju no “trofeju mednieka” amata. Pēdējā izcīnītā platīna trofeja ir The Last of Us 2015. gadā, 2. decembrī.

Kā tagad jūtos? Krietni labāk gluži kā no dīķa izkāpis. No muguras ir novelts smags akmenis, jo tagad spēlēju videospēli, kamēr izeju, un metu mieru. Neiespringstu uz nekādu trofeju vai citām muļķībām. Tas ir tāpat kā ar filmu, noskatos, beidzās, soļoju tālāk un skatos citu filmu.

Tiesa, ja spēle ļoti aizrauj, varu pakavēties un kaut ko meklēt, vākt, atrast ko esmu palaidis garām vai neizdarījis. Viens no piemēriem ir Red Dead Redemption 2. Man spēle ļoti aizrauj, ka burtiski iegrimstu un labprāt darītu ko papildus. Bet uz platīnu noteiktu neiešu.

2015. gadā, 26. februārī izcīnīju arī Grand Theft Auto 5 platīnu. Tagad prātoju, ko darīšu ar GTA 6? Vai turpināšu tradīciju?


Konsoles darbību atbalsta videospēļu internetveikals LoveGame.lv

Author: Oskars Miķelsons

Videospēļu žurnālists un liels kakao dzērājs.

3 thoughts on “Desmit gadus atpakaļ izcīnīju Grand Theft Auto 4 platīna trofeju”

  1. Man ir tikai viena pilnaa speele ar 1000G uz Xbox 360 un Xbox One un kuru gribeejaas pilniibaa izspeeleet un taa ir Need for Speed Most Wanted 2005.Paareejaas speeleeju tikai priekam un bez speciaalas achievementu vaakshanas.

  2. Mana pirmā platīna trofeja bija iegūta spēlē The Order: 1886 un tas bija, laikam, kaut kad ap 2015 gadu. Tas bija tas laiks, kad spēlēt nebija ko un atlikušās trofejas savācu tikai aiz tā, ka nebija citu ko iekš konsoles spēlēt. Kā izaicinājums uz platīnu, laikam, man bija tikai ar divām spēlēm, tas bija ar God of War pēdējo, cīņa ar pēdējo valkīriju un Gran Turismo Sport, tās 100+ online uzvaras, kvalifikācijas un sasniegt 50lvl.
    Es pats arī neesmu nekāds trofeju mednieks, kaut arī laika gaitā, kādas piecpadsmit platīna trofejas ir.

  3. Neesmu mednieks, bet ja ir spēle, kura patīk un redzi, ka esi tik tuvu Platīnam, ka atliek tikai dažas stundas un nedaudz extra effort, tad liekas – why not?

    Pēdējā no tām bija Mafia III, kuru nesen izgāju otro reizi, bet kā izdrādās dažas trofejas, kurās veic uzskaiti ir glitched un var dabūt tikai ja paveicas. Līdz ar to atmetu ar roku. Mafia I palikuši tikai collectables līdz platīnam. Saņemšos? Nezinu. 😀

    Atzīšu, ka spēles varēja izbaudīt labāk laikos, kad trofeju nebija, jo vienkārši koncentrējies uz pašu spēli un story nevis uz to, ka vot “tās misijas ietvaros man ir jāizdara tas”. Manuprāt, tas degradē pieredzi pilnvērtīgi izbaudīt stāstu.

    Tādēļ piekrītu, ka nemedīt trofejas ir savā mērā atbrīvojošs un pieredzi uzlabojošs pasākums.

Komentēt

Tavs e-pasts nebūs redzams citiem. Atzīmētie lauki ir jāizpilda *