Kādas datorspēles Mārtiņš spēlē mājsēdes laikā kopā ar bērnu?

Tuvojoties 2020. gada nogales brīvdienām sieva paziņoja, ka teju veselu nedēļu pie mums viesosies krustmeita, es nedaudz saskumu. Savu bērnu mums vēl nav un biju cerējis, ka brīvdienas varēšu vadīt bez īpaša iespringuma. Nu izrādījies, ka nelielā dzīves telpa būs jādala ar hiperaktīvu astoņgadnieci…

Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ nekādi publiski pasākumi nenotiek, ar bērna nodarbināšanu un izklaidi būs jātiek galā pašu spēkiem. Laipni lūdzam mazu bērnu vecāku pasaulē! Daudziem tā jau gandrīz gadu ir nervoza ikdiena un krustmeita pie mums tiek sūtīta tieši tāpēc, lai uz brīdi atslogotu viņas vecāku nervu sistēmas, bet visviens – kāpēc es, mani par ko?!

Sāku prātot, kā bērnu nodarbināt un kā viņu izklaidēt

Pirms krustmeitas atbraukšanas drudžaini ņēmos ar priekšdarbiem gaidāmo nodarbju gatavošanai. Galda spēles – sagādāts, piemērotas grāmatas priekšā lasīšanai – darīts, pastaigu maršruti – arī ieplānots, bet kā būs ar man pašam tik svarīgo kultūras un izklaides veidu – datorspēlēm?

Labi, ka viss nepieciešamais aprīkojums jau ir mājās. Reizē ar jauno Xbox Series S. Šoruden nopirku arī Xbox Game Pass abonementu un papildus vēl vienu Xbox Series kontrolieri. Caurskatīju Game Pass pieejamās spēles un atlasīju vairākas piemērotas kandidatūras.

Atlases kritēriji:

• Jābūt iespējai kopīgi spēlēt sēžot vienā istabā (couch co-op)
• Spēles vadībai jābūt maksimāli vienkāršai
• Spēlei jābūt saturiski piemērotai mazam bērnam

Viss nepieciešamais būtu, bet vai iespēsim jelko uzspēlēt kopā ar meitēnu, kuras vecāku mājās datorspēles nespēlē nemaz? Laimīgā kārtā, kad tikām līdz kopā spēlēšanai pie lielā TV ekrāna izrādījās, ka viņa ir sajūsmā par šo nodarbi! Turpmāk pastāstīšu par spēlēm, kuras izmēģinājām, kas no tā mums izdevās labi un kas ne pārāk.

Phogs!

Pirmā spēle, kuru mēģinājām spēlēt kopā ar krustmeitu bija Phogs!. Mums ar krustmeitu uzreiz aizgāja apbrīnojami labi, lai arī abi to spēlējām pirmo reizi. Varbūt pie vainas multeņveidīgā spēles pasaule un smieklīgie skaņu efekti, bet bērns ātri iejutās un uz spēlēšanu nebija jāskubina. Viņa labprāt domāja līdzi un piedāvāja savus risinājumus spēles līmeņos atrodamajām telpiskajām puzlēm, brīžiem pat komandējot mani un uzņemoties vadību.

Sīkāk par spēli “Phogs!”: tā ir diviem spēlētājiem paredzēta 3D puzle. Lai atrisinātu līmeni, abiem kopīgi jāpārvieto dažādi priekšmeti trīsdimensiju telpā. Spēlētāji vada cīsiņveida “suni” ar divām galvām. Katrs spēlētājs vada savu cīsiņa galu – savu “suņa” galvu. Spēles varoņa kontrolēšana nav sarežģīta – vienīgais, ko tava “galva” prot ir pārvietoties un iekosties ekrānā redzamajos priekšmetos. Tāpat vajadzības gadījumā iespējams cīsiņsuni pastiept garāku. Izsmelt līmeņa laika limitu vai kā citādi “nomirt” nav iespējams.

Unravel Two

Kā otro mēģinājām Unravel Two. Ar šo spēli krustmeitai gāja jūtami grūtāk, jo nereti bija reizē jāveic vairākas darbības vienlaikus. Piemēram, jāpalecas, jāpieķeras šķērslī, sviežot dzijas laso, jāiešūpojas pavedienā un jāpārlec kavēklim pāri, spiežot un atlaižot vairākas kontroliera pogas precīzi vajadzīgajos brīžos. Tas gan nebūt nenozīmē, ka spēle viņai nepatika. Tieši otrādi! Simpātiskie varoņi – dzīpariņi, kuriem iespējams mainīt krāsu un ķermeņa formas un smalki, teju fotoreālistiski izzīmētā spēles pasaule viņu saistīja pat vēl vairāk nekā iepriekšējā spēle.

Par laimi, Unravel Two ir veidots tā, ka līmeņu veiksmīgai iziešanai abu spēlētāju veiklība nav nepieciešama vienlīdzīgā mērā. Pieredzes bagātāks spēlētājs gandrīz vienmēr var izlēkāt grūtākās līmeņa vietas par abiem. Arī šajā spēlē bērns labprāt domāja līdzi, piedāvāja un izmēģināja pašas sagudrotos risinājumus.

Sīkāk par spēli: “Unravel Two”: arī šī spēle ir diviem spēlētājiem paredzēta puzle. Atšķirībā no “Phogs!”, šeit katrs spēlētājs vada savu varoni – mazu dzijas cilvēciņu – dzīpariņu. Dzīpariņš spēj lēkāt un pieķerties pie priekšmetiem ar dzijas laso palīdzību. Abu spēlētāju varoņi ir saistīti ar pavedienu, kuru pēc vajadzības, pagarinot vai saīsinot, iespējams otram palīdzēt tikt galā ar šķēršļiem. Līmeņi ir divdimensionāli. Varoņi pārvietojas no ekrāna kreisās uz labo pusi, tamdēļ Unravel Two varētu nosacīti ierindot pie platformeriem, ar uzsvaru uz puzlēm bez laika vai dzīvību skaita ierobežojumiem.

Overcooked! 2

Negaidīti populāra izrādījās videospēle ar krietni augstāku adrenalīna līmeni nekā iepriekšējās – “Overcooked! 2” jeb, kā to iesauca krustmeita – “pavāru spēle”.

Spēles gaitā man nereti nācās dot stingrākus norādījumus, nekā pašam gribētos

Šo spēli biju spēlējis ar draugiem viesībās un pat kopā ar pieaugušiem spēlētājiem, uzdevums izveidot saliedētu pavāru komandu nav no vieglajiem. Spēlējot ar bērnu tas ir gandrīz mission impossible. Laika ierobežojums nepieļauj brīvu muļķošanos, kas bērnam nepieciešama spēles apguves gaitā. Rezultātā abi spēlētāji kļūst nevajadzīgi nervozi.

Protams, ir patīkami kopā piedzīvot gandarījumu un atvieglojumu, kad brīnumainā kārtā abiem pavāriem tomēr izdodas pagatavot prasīto pasūtījumu daudzumu, tomēr, manuprāt, šī spēle neveicina saskaņu starp spēlētājiem. Kad spēle nevedas, vilinošāk šķiet meklēt vainīgo, nevis censties saprasties un darīt labāk.

Dažādās kopīgās nodarbēs dienas kopā ar krustmeitu pagāja ātri un arī spēlēšanās pie TV ekrāna izrādījās pieprasīta izklaide. Papildus pie minētajām mēs ar panākumiem izmēģinājām vēl vairākas citas spēles – Rayman Legends, Moving Out, Pikuniku – kuras arī varu ieteikt spēlēšanai kopā ar bērnu.

Sīkāk par spēli “Overcooked! 2“: ir kooperatīva spēle, kuru vienlaikus var spēlēt līdz pat četriem spēlētājiem. Katrs spēlētājs vada vienu pavāru un visiem kopā rosoties restorāna virtuvē jāpagatavo apmeklētāju pasūtītie ēdieni. Ar katru līmeni gatavošanas process kļūst sarežģītāks.

Šajā spēlē jāiemanās gan pietiekami ātri rīkoties ar pogām, lai zibenīgi sagrieztu salātus un paspētu nepiededzināt kotleti, gan arī vienlaikus sarunājoties jāvienojas ar spēles partneri par darāmo darbu prioritātēm, jo vienam pašam spēles dotajā laika limitā visu izdarīt nav iespējams.

Mans vērojums un ieteikums spēlējot kopā ar bērnu

Kad datorspēli spēlēju viens pats, visbiežāk to daru, lai spēli “uzvarētu” – pēc iespējas ātri un efektīvi apgūtu un sasniegtu spēles nospraustos mērķus.

Bērns spēli uztver kā rotaļu, kuras noteikumi nav akmenī cirsti

Spēlējot kopā ar mazu bērnu šāda pieeja nestrādā. Viņš tiecas labi pavadīt laiku, nevis pēc iespējas ātri un efektīvi tikt galā ar nospraustajiem uzdevumiem. Proti, spēles, kurās ir laika ierobežojumi, mazākiem bērniem sagādās grūtības. Viņi dzīvo pasaulē, kur laiks netiek mērīts minūtēs un stundās, bet gan atmiņā paliekošos patīkamos un nepatīkamos notikumos.

Domājot plašāk – spēles, kuras bargi tiesā spēlētāja “kļūdas” nav piemērotas vairumam mazu bērnu. Arī starp gados jauniem spēlētājiem noteikti atradīsies mērķorientēti izcilnieki, taču vairumam būs piemērotākas spēles bez dzīvību un sekunžu skaitīšanas un bez izteiktas konkurences spēlētāju vidū. Izvēlaties videospēles, kur varat bez steigas palīdzēt bērnam mācīties kā kopīgi sasniegt spēles mērķus. Un jūsu uzvara būs spēlēšanas procesā iegūtā draudzība un laba darba gandarījums, nevis savākto punktu rekords.

---

Konsoles darbību atbalsta videospēļu internetveikals LoveGame.lv