Stalker 2 ir gan labas, gan sliktas lietas. Diemžēl vairāk slikto nekā labo. Kaitinošie mutanti, kurus novākt pārbauda manas nervu šūnas. Tehniskās problēmas, kas lika sakost man zobus un ne sevišķi aizraujošais stāsts, kas mani garlaikoja…
Neapšaubāmi spēlei ir milzīgs potenciāls un es redzu, kā šo spēli var padarīt vēl baudāmāku un labāku – izņemiet laukā tos sasodītos mutantus! Tas bojā visu prieku! Un vēl kaut kādi eksoskeleti spēļu beigu daļā ir vienkārši muļķīgi.
Galināt mutantus ir skabarga pēcpusē, it īpaši, vienu milzi, kur tev kā muļķim ir jābēg un jālēkā
Pirmās 30 stundas es patiesi iegāju spēlē un izbaudīju ik sekundi. Eju pa pamestām ekām, meklēju resursus un man trāpas priekšā bandīti, kurus tik ar dažām lodēm novācu. Viss šķiet tik reālistiski. Kustības lēnas. Var izjust ieroci. Šaut ir labi, pārlādēt tīkami un tā tālāk. Bet brīdī, kad ceļā patrāpas briesmoņi, spēles process ir galīgi garām. Pirmkārt, viņus nošaut ir sarežģīti, jo tēmēšana nav plūstoša un tie mutanti strauji kustas. Otrkārt, galināt mutantus ir skabarga pēcpusē, it īpaši, vienu milzi, kur tev kā muļķim ir jābēg un jālēkā. Vismaz es tā darīju, jo nezinu kā citādāk to lai novāc. Prasās kāda speciāla mehānika, piemēram, jāizvairās, bet tā vietā nekas. Viss tas process, lai pieveiktu mutantus ir neveiklas, nogurdinošas un nožēlojamas.
Kamēr šaut cilvēkus ir gana ciešami, mirklī, kad viņi ir eksoskeletos, tas vairs nav jautri. Nākas šaut krietni ilgāk un tas neiederas Stalker 2 būtībā. Tie parastie bandīti ir paši labākie un dabiskākie pretinieki visā spēlē. Jā, vienreiz sanāca pašam pabūt eksoskeletā, tad gan pārvietojos kā gliemezis, bet varu pretī saņemt vairākas lodes un justies kā terminators. Taču tas kaut kā neiederas.
Dažreiz paliek smieklīgi, cik daudz reizes es sevi šļircēju ar dažādiem brīnumiem. Proti, spēlē bīstamība ir ik uz katra stūra un, kad manu vīru savaino, viņam jāiešļircē zāles un to šaušanas laikā nākas darīt pārspīlēti daudz. Bet es vēl varu asiņot, un lai to asiņošanu apturētu, man tad jāizmanto medicīniskā saite. Pie reizes mans vēders var būt izsalcis un man ir jāpaēd un tā visu laiku jādara viens un tas pats, kas ir pārāk daudz un likās nedabiski. Šķita, ka mans karavīrs ir kaut kāds hibrīds.
Grafika ir ļoti laba! Pat puķītes vēroju.
Stāsts ir interesants, bet ne aizraujošs. Man bija pie kājas, kas vispār te notiek. Nekāda emocionāla piesātinājuma. Eju pie viena grupējuma un tad pie citas. Katrā saka savu un notikumi mēdz apvīties, bet man nekas nerūpēja. Bija pārsteidzoši momenti, sazvērestības un likās, “oho, tūliņ mani vēstījums paņems uz urrā”, bet nē, pēc mirkļa atkal garlaikojos. Par nožēlu jāsaka, ka stāsts spēlē nav atmiņā paliekošs.
Man patika kā kopumā vizuāli spēle ir uzzīmēta. Tieši dienas laikā tā izskatās viskaistāk. Zāle ir brīnišķīga, pat puķītes vēroju. Iet pa ēkām, mājām un citām sagruvušām vietām rodas iespaids, ka tur reāli esmu. Kad riet vai aust saule, pilsēta izskatās reālistiska. Īsumā, spēles grafika ir ļoti laba. Arī tumsā neizskatās slikti un nakts ir tik tumša kā teju vai dzīvē. Taču man vairāk patika dienas gaisma, jo tumsa neļauj saskatīt spēles skaistumu detaļās.
Esmu dusmīgs uz spēles tehnisko stāvokli
Atmosfēra ir lieliska un arī mūzika fonā mēdz raisīt dziļas sajūtas un izjust apkārtējo vidi. Patīk iet, petīt stūrus un meklēt resursus. Tas process ir baudāms. Bet es esmu dusmīgs uz spēles tehnisko stāvokli. Man vairākas reizes nācās izmantot load game, lai es vispār spētu iziet misiju un progresētu tālāk. Izrādās, ka misiju nevaru iziet, jo kāds pretinieks ir jānovāc, bet nekur viņš nav. Izrādās, ka kaut kam ir jānotiek, bet visi karavīri salīduši vienā istabā un viens vienkārši savādi uzvedas. Tad es meklēju vairākus load game, lai beidzot atrastu to īsto un spēle normāli restartētos. Tā vien liekas, ka dēļ šiem gļukiem esmu palaidis garām blakusmisijas, kurus vienkārši kļūdu dēļ nevarēju izpildīt. Tas bija kaitinoši. Nerunāsim par to, ka man veselas piecas reizes spēle ieķērās. Videospēlē ir daudz kļūdu un problēmu, neskatoties uz vairākiem atjauninājumiem.
Stalker 2 nav slikta spēle. Es to redzu savādāk un mainītu vairākas lietas savādāk. Taču Stalker 2 ir tāds, kāds tas ir un manā pieredzē tā nav baudāma. Tikai pirmās 30 stundas es spēli tiešām izbaudīju un pie sevis pat nodomāju, ka šo saukšu par 2024. gada spēli, taču tie mutanti, tehniskās problēmas un apšaudes, kad pretī stājas cilvēki eksoskeletos ar prātā neaptveramiem ieročiem visu bojā kā ūdens papīru.
Paldies maniem lielākajiem atbalstītājiem Arvim, Sandim un Vitai
patreon.com/konsoles
Stalker 2: Heart of Chornobyl
