Maikls filma nav šedevrs vai ūnikums, kas satricinātu kino industriju. Tā ir salīdzinoši primitīva bez jebkādas svaigas kinometogrāfijas, montāžas un naratīva. Jebkurā gadījumā es kino pametu ar siltumu sirdī…
Nenoliedzami Maikls filma ir skaista. Tā ir pozitīva, kur popmūzikas karalis parādīts jaukā tēlā, kādā šķietami reāli ir bijis pats Maikls Džeksons. Viņš saskata pasaulē labas lietas – mīlestību pret cilvēkiem, dabu, dzīvniekiem un ne velti iegādājas sev šimpanzi, kā arī pa pagalmu staigā žirafe. Skatoties filmu, visu laiku mani pārņēma siltuma sajūta sirdī. Un tas laikam ir tieši tas, ko Maikls gribēja ar savām dziesmām panākt, lai cilvēki apvienotos un pasaulē dotu mieru.
Filma arī to lieliski parāda – īsi un kodolīgi. Taču diemžēl visa filma ir ļoti vienkārši strukturēta. Te ir Maikls, tajā un tajā gadā. Te viņš dzied un piepeši, kaut arī labi un tekoši, pārēja uz nākamo notikumu ainu, koncertu vai dziesmu un tādā garā. Dažas dziesmas var dzirdēt īsi, citās ainās kādu dziesmu var dzirdēt ilgāk. Man ļoti patika klausīties Beat it dziesmu, taču nevienā mirklī es tā patiesi dziļi nesajutu Maiklu.
Nevienā mirklī es tā patiesi dziļi nesajutu Maiklu
Tas, ko sajutu un redzēju bija tikai fragmenti, kas lieliski saplūst viens ar otru bez jebkāda padziļinājuma un piesātinājuma. Prasītos Maiklu redzēt vienu istabā, kur viņš vienkārši mācās dejot, dziedāt vai ko citu, kas nav vēl zināms skatītājiem. Bēt tā vietā pretī saņemu tikai faktu izklāstu par leģendāro mūziķi. Vienīgais, kas man filmā likās padziļināti bija Maikla un viņa tēva Džozefa attiecības. Džozefs kā stingrs tēvs gribēja kontrolēt Maiklu, taču mūziķis vēlējās dzīvot savu dzīvi un veidot savus solo koncertus, nevis būt daļa no The Jackson 5. Tas man likās interesanti, kā Maiklam pieaugot, mainās viņa domas un vērtības.
Filmā uzzināju arī ko jaunu. Līdz šim nezināju, ka vienā koncertā Maiklam aizdegās mati no kā viņš guva nopietnu traumu, kas ietekmēja viņa tālākās gaitas. Bet es vēlējos, lai filmā Maiklam būtu vērsta lielāka uzmanība kā uz cilvēku, nevis tikai kā uz zvaigzni. Tāda uzmanība, ka man tiešām rūp, kas ar viņu filmā notiek, ka redzu, kā viņš emocionāli iet cauri grūtībām, ko viņš izjūt, kāds viņš ir vietās, kur citi neskatās, kā ir būt pasaulē tik vērienīgam mūziķim un tā tālāk, taču filmā tās nav.
Dažas Maikla Džeksona dziesmas kinoteātrī man radīja zosādu
Nerunāsim par beigām. Es jau gaidīju, kad filma beidzot sasniegs kulmināciju, bet tādu nemaz nebija. Tik dažas dziesmas kā Human Nature man kinoteātrī radīja zosādu un lika kustināt kājas aiz ritma. Beigas bija ļoti aprautas, ka vaicāju pie sevis: “ko, tas viss?” Taču filma sola turpinājumu un ņemot vērā, ka Maikls ir vispelnošākā biogrāfiskā filma pasaulē, kur ieņēmumi sasniedz jau vairāk kā 1 miljardu ASV dolāru, otro daļu noteikti sagaidīsim. Ceru, ka otrā daļa Maikla stāstu pastāstīs personiskāk, dziļāk, kas liek Maiklu, mūzikas leģendu sajust pa īstam.
Atbalsti: patreon.com/konsoles. Padies maniem lielākajiem atbalstītājiem!
*KONSOLES ZVAIGZNES*
*KONSOLES GODA VIESI*
Arvis
Vita
*KONSOLES CIEMIŅI*
Sandis
Maikls
