128 spēlētāji. Lielas lokācijas. Iespēja atgriezties pagātnē un izjust nervu kutinošus momentus. Tas ir Battlefield 2042 – otra labākā Battlefield spēle aiz Bad Company 2… Lasīt vairāk “Apskats: Battlefield 2042 – citām FPS šaušanas spēlēm ir jānoņem cepure”
Far Cry 6 sirds un dvēsele ir milzīgā pasaule. Tā mani ievilka un nelaida vaļā. Taču personāžu atainojums, misijas, mākslīgais intelekts, līdzības ar iepriekšējām Far Cry sērijām ideālo sabrucina kā domino kauliņi… Lasīt vairāk “Apskats: Far Cry 6 – forša un dumja”
Chivalry 2 videospēļu industrijā ieviešs jaunu elpu. Tā neaprobežojas ar vienkāršu šaušanu, bet piedāvā spraigu pilnas zobenu cīņas, kas man radīja vēl nebijušu kauju daudzspēlētāja režīmā…
Lasīt vairāk “Apskats: Chivalry 2 – skaists zobens…, bet ar plaisām”
Grafika brīžiem ir lieliska. DualSense ir sava uzdevuma augstumos. PS5 Ratchet & Clank: Rift Apart ielādē zibenīgi ātri, bet neskatoties uz to visu, es paliku vienaldzīgs… Lasīt vairāk “Apskats: Ratchet & Clank: Rift Apart – dažreiz forši, dažreiz ne pārāk”
Viena no it kā pirmajām pilnvērtīgajām PlayStation next-gen spēlēm ir klāt. Tas ir Returnal, kas man neiet pie sirds un ko vēlos pēc iespējas ātrāk nolikt plaukta dziļākajā stūrī… Lasīt vairāk “Apskats: Returnal – bez sāpošiem pirkstiem neiztikt”
Hitman III lieliski parāda to, ka nav obligāti vajadzīgs iespaidīgs kinematogrāfisks atainojums, dziļi dialogi, lai taptu superīga videospēle… Lasīt vairāk “Apskats: Hitman III – nevajag vienreizēju kinematogrāfiju, lai rastos kas unikāls”
“Hades” scenārijs ir uzrakstīts un ierunāts tā, ka es ar neatslābstošu interesi varēju sekot līdzi dievu un varoņu savstarpējo intrigu attīstībai… Lasīt vairāk “Apskats: Hades – tekstu kvalitāte sit pušu teju visas grieķu mitoloģijā balstītās spēles”
Nospēlēju pirmās divas stundas. Dodos gulēt, un vēl joprojām domāju par Immortals Fenyx Rising. Grafika un spēlēšanas veids ir pietiekami interesants, ka rodas atkarība un vēlme atgriezties spēlē pēc iespējas ātrāk… Lasīt vairāk “Apskats: Immortals Fenyx Rising – interese nepazuda līdz pat beigām”
Sackboy: A Big Adventure diemžēl manī neradīja emocijas. Jā, sākumā pārņēma smaids. Vēlāk daži spēlē esošie skaņdarbi uzbūra gaisotni, ka pat gribējās dejot. Taču, lai kā es vēlētos spēli baudīt, to gluži nespēju un spēlēju spēli bez jebkādas intereses… Lasīt vairāk “Apskats: Sackboy: A Big Adventure – nu, neaizvilka līdz galam”
Es pie sevis teicu, ka nekad mūžā vairs neko līdzīgu Nioh 2 nespēlēšu! Kaut mani metiet ar kurpēm – aizmirstiet! Ilgi domāju, vai vēlos spēlēt Demon’s Souls. Par laimi pamēģināju, un spēle momentāli ievilka ar geimpleju un vienu no dziļākajām atmosfērām, kādu jebkad esmu sajutis videospēlēs… Lasīt vairāk “Apskats: Demon’s Souls – pilnībā iegrimu citā pasaulē”
