Apskats: The Last of Us

Naughty Dog studija, kuru pazīstam kā Uncharted sērijas autorus ir izstrādājuši jaunu spēli – The Last Of Us. Es pieļauju, ka visi atceramies 2012. gada E3 notikumu, kad atklāja The Last Of Us spēli. Pār zāli pāršalca ovācijas, zālē esošie bija sajūsmā, kā arī mums neklātienē, skatoties The Last Of Us demonstrāciju, radās kaut kāds iespaids par šo spēli, vai šis iespaids ir arī saglabājies līdz šai dienai? Tūlīt to varēsiet noskaidrot…

Pirms 20 gadiem, pienāca tas laiks, kuru nevēlētos neviens, pat ne vissūrākais vecis, jo sākoties zombijas sērgai notiek šausmu lietas. Cilvēki krita panikā. Valdīja haoss. Neviens nezināja kurp doties, daži meklēja drošāku patvērumu, bet daži nonāca zombiju rokās. Džoels izdzīvoja, taču šo dienu viņš nekad neaizmirsīs, jo zaudēja ļoti tuvu cilvēku. Tagad, pēc 20 gadiem, pēc zombijas apokalipses atstātām pēdām – sagrautas pilsētas, apaugušas ar nezālēm, un ārpus karantīnas zonas satikt kādu neinficēto bija retums. Džoels cīnīsies, lai izdzīvotu. Džoels satiks pusaudzi Elliju, kurai ir tikai 14 gadu. Džoela uzdevums būs nogādāt Elliju vienā punktā, ceļojot un cīnoties pa ASV dažnedažādākajām vietām, lai sasniegtu gala mērķi. Protams, ceļš nebūs no vieglākajiem, jo šo divu varoņu ceļā stāsies zombiju veidīgas radības, citi ļautiņi, kuri nav īpaši draudzīgi, visādi notikumi, un ne tikai tas vien.

The Last Of Us ir nopietna izdzīvošanas spēle. Tā ir brutāla, vardarbīga un nežēlīga, jo Džoels un Ellija darīs visu, lai izdzīvotu šajā samaitātajā pasaulē. Nevienam nevar uzticēties. Nepastāv nekādi sabiedrības kārtības likumi, pastāv tikai izdzīvošana. Lai izdzīvotu, Džoelam nāksies meklēt pēdējos resursus, pārtiku un medicīnu. No iegūtiem resursiem Džoels spēs sevi padarīt spēcīgāku, atlētiskāku un prasmīgāku. Kā arī vācot cita veida noteiktus resursus, Džoels varēs šaujamieročus padarīt efektīvākus. Katra munīcija ir svarīga cīņā, to daudzums nebūs bezgalīgs, bet tik dažas patronas būs pieejams arsenālā, tāpēc nāksies piedomāt, kurā brīdī tos ir vislabāk izmantot. Cita veida ieroči, kā, piemēram, beisbola nūjas, dēļi, metāla stieņi, tos izmantojot, ar laiku kļūst nelietojami un var salūzt, tāpēc, lai tos padarītu izturīgākus un efektīvākus cīņas laikā, vajadzēs izmantot savāktos resursus, ar kuru palīdzību Džoels spēs tos modificēt, izmantojot amatnieka prasmes. Resursu un citu lietu vākšanai ir būtiska loma, jo bez tās būs sarežģīti izdzīvot. Citu lietu vākšanai, piemēram, zombijas apokalipses sākšanas laikā cilvēka atstātās piezīmes un citas lietas, kas iepazīstinās jūs ar pašreizējo vietu un, iespējams, atbildēs uz jautājumu “Kas pie velna šeit ir noticis”?

Neskatoties uz Džoela vecumu, būdams pusmūžā, itin labi spēs izmantot tuvcīņu. Tuvcīņu Naughy Dog ir veiksmīgi izstrādājuši. Tā liek jums izjust kārtīgu cīņu, brutalitāti, un bieži vien šķiet, ka tas notiek reāli. Spēle ir ļoti reālistiska un dzīvīga. Džoela kustības ir dabiskas un viņa vecumam atbilstošas. Viņš nevarēs kā Neitens Dreiks (galvenais varonis Uncharted sērijās) pārlekt pārdabiskus lēcienus. Nevarēs tik veikli un ātri kustēties, kā pērtiķis rāpjoties pa kokiem un tā tālāk. Taču to visu viņš darīs lēnām, proti, pārlecot un uzrāpjoties kādam šķērslim. Gadās arī tādas situācijas, kur nonākam strupceļā, un lai nokļūtu no viena punkta uz otru, tad nāksies kādu brīdi padomāt un meklēt priekšmetus, ar kā palīdzību varēsim strupceļu pārvarēt. Kā nekā, Džoels ir stiprs vīrs, kurš nevēlas padoties.

Ellijai, protams, būdama 14 gadus jaunai pusaudzei būs grūti pielāgoties apstākļiem, kur valda slepkavnieciska aura, taču laikam ritot, viņa pie tā pielāgosies un paliks patstāvīgāka, drosmīgāka. Viņa arī palīdzēs Džoelam grūtās situācijās, piemēram, kādam pretiniekam ar ķieģeli iemetīs vai ar kaut ko citu, vai pakliegs tev: “Džoel, uzmanies, aiz muguras!” Ellija kļūst par daļu no šīs vardarbības, kas mājo šajā skarbajā laikā.

Vēlos uzslavēt pretinieka intelektu. Naughty Dog acīmredzot ir centušies spēli izstrādāt atmosfērisku, reālistisku, cik vien tas ir iespējams. Piemēram, brīdī, kad Džoels ar šaujamieroci cenšas kādu novākt, bet piepeši atskan kaut kāda skaņa… – munīcija tukša. Tad pretinieks tajā brīdī par tevi pasmiesies vai kaut ko nolamāsies un uzbruks tev. Ja lavoties novāksi kādu pretinieku, taču vēlāk kāds pagadās līķi atrast, tad tas sāks pārmeklēt tuvāko apkārtni un pabrīdinās pārējos. Ja notiek spraiga cīņa un pretinieki jūt pārsvaru, viņi tevi centīsies aplenkt, bet ja tu viņiem sagādāsi problēmas, tad viņi atkāpsies vai izmantos aizsegu.Taviem sabiedrotajiem prāts nebūs zirņa lielumā, jo viņi diez gan labi pratīs paši paslēpties un darboties attiecīgajās situācijās. Ar taviem sabiedrotajiem nevajadzēs auklēties, bieži vien viņi paši tiek galā smagajos brīžos.

Bet nu, protams, kur gan bez spēles kļūdām. Slavējot pretinieka un Džoela sabiedrotos intelektu, bieži vien arī nākas sastapties ar dīvainībām. Proti, kad ir nepieciešams klusām lavīties, tad Ellija un citi mani sabiedrotie ir sadomājuši, nevis klusām pārvietoties uz drošāku vietu, bet gan ātri skrienot, pie tam soļi ir tik, tik skaļi, ka pat mana vecvecvecmāmiņa tos sadzirdētu. Brīnumainā kārtā pretinieki uz to nereaģē, bet uz maniem soļiem un pieskaršanās priekšmetiem – krēsliem , kastēm un citām lietām reaģē gan. Vēl sastapu tādu dīvainību, proti, brīžiem pretinieki veiksmīgi prot pamanīt tevi un tavus sabiedrotos, taču dažreiz, nez kādu apstākļu dēļ nepamana. Piemēram, kad esmu aizsegā, un Ellija vēl to nav paspējusi izdarīt, pēkšņi tajā brīdī nāk pretinieks. Ellija bija viņu redzeslokā, deguna galā aptuveni 2 sekundes, taču viņš to nepamanīja. Kopumā var teikt, ka brīžiem spēles mākslīgais intelekts jūs pārsteigs, un brīžiem būs ” kas pie joda”?

Runājot par spēles procesu, tas, manuprāt, ir vienreizējs. Tā ir tik atmosfēriska, tik labi izstrādāta, ka tiešām rodas tāda sajūta, ka esmu ierauts tajā pasaulē, un man ir jāizdzīvo. Spēlē apšaudes ir spraigas un ļoti reālistiskas. Šaušanas un spraigajos brīžos var pamanīt, kā mūsu varonis Džoels smagi elpo un uztraucas. Var pamanīt, kā viņam rokas trīc, kas apgrūtina tēmēšanu. Protams, no šādām spraigām situācijām varam izvairīties, ja protam ļoti labi lavīties, kas nesarežģīs turpmāko spēles gaitu. Viss spēlē notiekošais lieliski ļauj iejusties varoņa ādā, stāstā, kas tikai liek intrigai pieaugt.

Viena no svarīgākajām lietām spēlē ir grafika jeb spēles vizuālais noformējums. Teikšu atklāti, nevienā spēlē, ko man ir nācies piedzīvot, neesmu redzējis tik labu, skaistu, vizuāli, detalizēti izstrādātu spēli kā The Last Of Us. Katrs spēles līmenis, katrs kvadrātmetrs, kurā atradīsieties ir izcili detalizēti izstrādāta. Spēles apgaismojums pat līdzinās reālajam apgaismojumam. Paši Naughty Dog atzina, ka šoreiz lielu uzmanību ir pievērsuši tieši spēles apgaismojumam, kas arī ir meistarīgi paveikts. Manuprāt, tieši spēles apgaismojums var padarīt spēli vizuāli tuvāk realitātei, ko arī izstrādātāji cenšas panākt, proti, spēli padarīt pēc iespējas realistiskāku. Īsāk sakot: “Acīm būs kur pakavēties”.

Spēlējot spēli, ne tikai bieži vien intelekts piekliboja pretiniekiem un tā tālāk, bet arī ceļojot pa spēles pasauli, gadījās pa kādām kļūmēm. Proti, pagadījās pabūt tādā vietā, kur pēc idejas nevajadzētu atrasties, kā arī iziet cauri dažām kastēm. Cits iestrēgst žogā, un pats nekādi ārā netiek. Dažreiz arī ekrānā uz sekundi uzmetas nesaprotama lieta. Jā, tās ir kļūdas un dažas arī pašsaprotamas, jo nosauciet man kādu spēli, kurām to nav? Taču neskatoties uz to visu, The Last Of Us ar savu oriģinalitāti, un Naughty Dog centieni ieviest kaut ko jaunu un neredzētu spēļu industrijā, liek par tām kļūdām pat aizmirst.

Spēlei ir arī daudzspēlētāja režīms jeb Factions, kurš ir interesants un oriģināls, proti, Factions režīmā ir 2 spēles režīmi Supply raid un Survivors. Supply raid ir team deathmatch variants, kur var nomirt attiecīgajā komandā noteikts skaitu spēlētāju. Survivors ir arī team deathmatch variants ar 1 spēlētāja dzīvību, proti, viena mačā dzīvo vienu reizi. Kopā Factions režīmā vispār var spēlēt tikai 8 spēlētāji, katrā komandā pa 4. Abi spēles režīmi ir apvienoti ar interesantu stāstu, kurai tu iesi cauri ar kādu no divām grupām – Fireflies vai Hunters. Stāsts ir 12 nedēļu garš spēļu laiks, proti, 1 spēles mačs ir viena spēles diena. Šajās spēles dienās savāktie materiāli un resursi nonāk tavā izvēlētajā (Fireflies vai Hunters) grupā, un ja ir kādi pārpalikumi no savāktiem resursiem, tad tava grupa attīstās un aug, bet ja nesokas labi, tad tava grupa slimo un mirst. Laika gaitā, Naughty Dog sola, ka The Last Of Us daudzspēlētāja režīms (Factions) tiks papildināts ar DLC papildinājumiem.

Vēl vēlos piebilst, ka The Last Of Us Factions režīms ir stratēģiska un taktiska spēle. Tur nevarēs tā vienkārši viens pats skraidīt un visus novākt nost, jo ātri vien atstiepsi kātus, tāpēc nāksies sadarboties ar komandu un veidot taktiskus gājienus, kas tikai ļaus gūt panākumus un uzvaru mačā. Factions spēles process nav ātrs, bet lēnīgs, kas tiešām spēli padara domājošāku taktiskiem gājieniem un realistiskāku vienlaikus. Un jā, kopā spēlēt ar draugiem vai ar kādu paziņu ir vienmēr jautrāk.

Kopsavilkumā varu teikt, ka šī ir pagaidām labākā Playstation 3 spēle, jo spēles oriģinalitāte, atšķirīgums pār citām spēlēm, padara šo spēli unikālu, un ir, manuprāt, izdarīts viss, ko Playstation 3 spēļu konsole spēj maksimāli dot (jaudas ziņā) mums spēlmaņiem. Spēle ir interesanta, un stāsts tiek izklāstīts vēl neredzētā veidā, kur citās mūsdienu paaudzes spēlēs nesastapsiet, kur nu vēl runājot par tik apbrīnojamu vizuālo noformējumu, kas geimeriem ir tik svarīgs.

Es joprojām nespēju apbrīnot šo meistardarbu, ko Naughty Dog ir paveikuši, ar katru nākamo spēli, ko viņi izlaiž, pārvar barjeras, ko citi izstrādātāji vai nu negrib, vai nu nevar īstenot. Taču Naughty Dog meklēs un turpinās meklēt izaicinājumus, un mūs priecēs arī ar citiem projektiem.

Rakstu autors: Skhen

Informācija par spēli:

• Izstrādātāji: Naughty Dog
• Izdevēji: Sony Computer Entertainment
• Žanrs: Asa sižeta, piedzīvojuma
• Platformas: PlayStation 3, PlayStation 4
• Iznākšanas datums: 2013. gads, 14. jūnijs
• Vecuma ierobežojums: +18

Konsoles.lv vērtējums: