Tieši tā, virsraksts nemelo! Es ne tikai pabiju šajā lieliskajā pasākumā, bet arī piedalījos. Vaicāsiet, kā man gāja? Par to vēlāk, vispirms vēlos Tev dārgais lasītāj pastāstīt, kāds tad bija tas turnīrs…
Teiksim tā, ja viens man jauks, mīļš cilvēks nebūtu klausījies vienu radio staciju, tad es visticamāk šajā pasākumā nebūtu piedalījies, jo nekur citur tā arī nenācās dzirdēt par šo turnīru – ne apnikušajās televizora reklāma pauzēs, ne pazīstamajos video spēļu portālos, kurus apmeklēju. Vārdiem sakot, manas acis, arī ausis nav neko redzējušas – dzirdējušas. Izņemot European Hit Radio radio staciju, kur tika reklamēts Need For Speed turnīrs, pasakoties tās filmas atklāšanai, kas ir balstīta uz šo videospēli. Par godu tam, tika arī veidots Need For Speed turnīrs, kas notika 14. martā, plkst. 16.00, Rīgas tirdzniecības centrā “Alfa” – ēdināšanas zonā. Vēlos piebilst, ka šis bija mans pirmais video spēļu turnīrs, kādā esmu piedalījies.
Tātad par turnīru, kad ierados, biju patīkami pārsteigts, cik viss skaisti izskatījās un kā lietas izkārtotas. Divi platekrāna televizori. Divi mīksti, lieli sarkani dīvāni, kuros varēja pat apgulties. Blakus tam visam stāvēja kārtīgi nopulēta, spīdoša, sarkanā krāsā jaunā Ford Fiesta ST mašīna. Divas satriecoši skaistas karsējmeitenes, kuras atbalstīja dalībniekus un tos uzmundrināja. Pie abiem dīvāniem stāvēja arī tiesneši, kas sniedza informācija par spēli un kontrolieri. Deva arī starta signālu, kad dalībnieks varēja sākt sacensības. Skaņas efekti no iespaidīgajām tumbām padarīja atmosfēru vēl patīkamāku. Turnīra vizuālais izskats, manuprāt, bija pieklājīgs un labi noorganizēts.
Kopumā bija pieteikušies aptuveni 70 dalībnieku, tai skaitā arī es. Pirms turnīra sākšanās, tie dalībnieki, kuri bija ieradušies, organizatori palūdza tiem iet pierakstīties un apstiprināt savu personību, kā arī vecumu, norādot personu apliecinošu dokumentu. Pēc tam Need For Speed turnīrs varēja sākties. Pēc vadītāja aicinājuma, tika nosaukti spēlētāja vārdi, kuriem ir jāspēlē, un kuriem jāgatavojas. Patīkami, ka pasākuma vadītājs pirms starta arī apspriedās ar katru dalībnieku, uzdeva dažus jautājumus, komentēja notiekošo un uzbūra patīkamu gaisotni – humoru arī netrūka.
Foto: brunobahs.com
70 dalībnieku – nepārprotiet, visi nebija geimeri, kuri gultā blakus spilvenam mantiņa vietā ņem līdzi kontrolieri, bet arī cilvēki, kuri pirmo reizi ir turējuši rokās ko tādu. Cilvēki, kuriem bijušas mazas pieredzes ar videospēlēm, un cilvēki, kas ir lietpratēji šajā jomā. Visu cieņu daiļajām meitenēm, kas piedalījās, kā arī cienījamajai kundzei, kurai bija pie 50 gadiem, turklāt tīri veiksmīgi nobrauca trasi un finišēja.
No 70 dalībniekiem, tikai 10 labākie varēja iekļūt finālā, cīnoties par uzvarētāja titulu, proti, zelta kausu un galvenajā balvā – jaunā Ford Fiesta ST pilna bāka sportiskam brīvdienu braucienam! Kad pakāpeniski kāds no 70 dalībniekiem beidza braukšanu, cenšoties uzstādīt labāko laiku, pasākuma organizētāji uz ziņojuma dēļa izveidoja Top 10 sarakstu ar cilvēka vārdiem un uzvārdiem, kas ļāva labi pārskatīt Top 10 rezultātus.
Ja nu kādam interesē mans sasniegums un mans stāsts šajā turnīrā, tad šis bija ne tikai mans pirmais turnīrs, kurā piedalījos, bet arī pirmā reize, kad spēlēju uz Xbox 360 konsoles (pašam mājās ir Playstation 3 konsole, uz kā arī patstāvīgi spēlēju videospēles) un turēja tās melno, pievilcīgo kontrolieri. Atklāti sakot, bija ļoti nepierasti no DualShock 3 turēt rokā to milzīgo kontrolieri, taču bija patīkami ērts. Brīžiem šķita, ka pogas un analogi nav tur, kur tām vajadzētu būt, bet diez gan ātri pie tā pielāgojos. Turklāt, kādu no Need For Speed sērijas spēlēm, precīzāk – Need For Speed: Rivals pirmo reizi spēlēju, un neesmu auto sacīkšu piekritējs.
Es pēc kārtas biju 52. dalībnieks, un neskatoties uz to, ka spriedze ietekmēja manu pašsajūtu, pieļauju, ka tur nebiju tāds vienīgais, kā arī trasi vispār pirmo reizi redzu, arī pašu spēli, protams, – finišēju ar laiku 2 minūtēs un 14 sekundēs, laiks bija pietiekams, kas mani nodrošināja finālā starp 10 labākajiem. Pirmajā braucienā, cīnoties par iekļaušana finālā no 70 dalībniekiem biju 5. vietā. Pats par savu sasniegumu izbrīnīts.
Tā kā beidzu braukšanu aptuveni plkst. 17.00, tad līdz finālam bija jāgaida 3 stundas, jo fināls sākas 20.00. Ik pēc stundas, Top 10 sarakstu nomainīja, ja nu gadījumā rodas kādas izmaiņas, kur kāds nav kādu pārspējis, taču, brīžiem iemetot savas acis Top 10 sarakstā, mana vieta nemainījās līdz pat 20.00.
Un tad lielais fināls! 10 labākie bija ieradušies, kā arī pārējie, kas piedalījās. Klāt bija arī ziņkārīgie. Ēdināšanas zonā cilvēki, kuri mielojās ar siltiem ēdieniem, labprāt šat un tad savas acis pavērsa uz to motora rūkoņa pusi, kurā valdīja cīņas spars. 10 labākos nosauca ar vārdiem un uzvārdiem, kurus aicināja no cilvēka burzmas iznākt priekšā un nostāties rindā. Katru nosaukto dalībnieku pavadīja ar lielām ovācijām. Tad pēc nejaušības principa katrs izvilka no vadītāja rokām papīra strēmeles, uz kura bija uzrakstīts attiecīgs cipars. Tam nelaimīgajam, kuram bija pirmais numurs, nācās iet pirmajam un ņemt rokā kontrolieri. Bet kāda sakritība! Neviens no 10 dalībniekiem neizvilka pirmo numuru, jo viens dalībnieks bija kaut kur aizkavējies. Taču drīzi vien viņš atgriezās un startēja kā pēdējais. Es biju izvilcis 9. numuru. Mani un parējos 9 labākos fotografēja un novēlēja veiksmi cīņā.
Fināls sākās! Spriedze bija kļuvusi arvien lielāka, jo šoreiz bija tikai viens televizors, un viens mīksts dīvāns, uz kura man patika tā sēdēt. Tagad visa uzmanība tika vērsta uz vienu dalībnieku. Daži dalībnieki dīvānu ignorēja, stāvēja kājās un piegāja pie televizora pēc iespējas tuvāk. Dažiem piedāvāja, ko dzeramu, bet viņi atteicās, jo spriedze un uztraukums bija tiešām pamatīgs. Vienam dalībniekam pat veica plecu masāžu, lai saņemtos. Daži, kā es, labprāt apsēdās uz mīkstā dīvāna un ar neko diži neizcēlās. Jā, zinu… neesam oriģināli.
Bija liela cīņa. Daudz avāriju un neveiksmju. Nitro lietoju ikviens un trasē brauca pēc iespējas caur īsākajiem izbraucamiem ceļiem. Skatītāji gan atbalstīja, gan arī smējās, priecājās par citu kļūdām. Žēl, ka ir arī tādi, kā jau latviešiem pieņemts. Pasākuma vadītājs veiksmīgi prata to kaut kā mazināt ar savu izteikto viedokli, un tie īpašie klātesošie, to izdzirdot, kļuva draudzīgāki.
Es biju priekšpēdējais braucējs, man bija iespēja izpētīt vairāk trasi un citu braukšanas stilu, kā arī mācoties no citiem, kā nevajadzētu braukt, taču neskatoties uz savu mazo pieredzi ar Need For Speed un kur nu vēl ar Xbox 360 kontrolieri, pārāk daudz no sevis vēlējos. Proti, pirmajā reizē izbraucu trasi tikai pa tādu maršrutu, kādu rādīja mini kartē GPS, šoreiz, finālā būdams, centos braukt arī pa īsākajiem maršrutiem. Tā rezultātā, pieļāvu kļūdas, avarējot dažas reizes, kas man maksāja dārgās sekundes.
Par laimi, man bija līdzi savs operators un viņa varēja manu braukšanas piedzīvojumu nofilmēt. Zemāk to varat noskatīties, kā man gāja finālbraucienā. Starp citu, būtu arī ielicis pirmo (video) braucienu, taču operators arī mani atbalstīja, kas tik ļoti nevēlējās filmēt, bet gan just līdzi, tāpēc pirmais brauciens tika nofilmēts sliktā kvalitātē. Par to es viņu nevainoju 🙂
Zinu, zinu! Nobraucu slikti, taču vismaz publikai patika, spriežot pēc to ovācijām.
Kad visi dalībnieki izbrauca, tos rezultātus uzreiz neatklāja, jo, lai saglabātos intriga dalībnieka vidū. Es apmēram nojautu, kurā vietā būšu, jo nobraucu neveiksmīgi, bet biju par sevi apmierināts. Tad aptuveni pēc pus otra stundas (plkst. 22:10) sāksies apbalvošanas ceremonija. Apbalvošanas ceremonija notika kinoteātrī “Cinamon” zālē pirms filmas Need For Speed rādīšanas. Aizmirsu piebilst – visi, kas piedalījās Need For Speed turnīrā saņēma bezmaksas biļeti uz Need For Speed filmas pirmizrādi. Tāpēc ieradās visi dalībnieki un ieņēma savas vietas. Organizatori bija jau sagatavojuši balvas un gaidīja brīdi, kad varēs atklāt Need For Speed turnīra uzvarētāju.
Foto: brunobahs.com
Pasākuma organizatori bija gatavi, kā arī vadītājs. Un, protams, arī mēs. Vadītājs uzsāka savu ievadu, stāstot, kāds bija turnīrs, kāda bija cīņa. Pēc elegantās runas, tika nosaukti dalībnieka vārdi sākot ar 10. vietu. Es finālā bija kā 9. labākais. Savu vārdu izdzirdot, no 8. rindas, kamēr kāpu lejā pa kāpnēm, vadītājs pakomentēja:”Cilvēks, kas vienmēr smaidīja”, un par brīnumu, joprojām smaidīju, pat no 8. rindas nokāpis lejā un saņēmis lielisku balvu. Neticēsiet, pat tagad rakstot šo rakstu ar smaidu sejā. Pārsteidzoši, taču visi 10 labākie braucēji saņēma balvas no EA (Electronic Arts) un Philips!
Pirmo vietu ieguvēju pavadīja ar aplausiem un ar skaļām ovācijām. Pirms viņa vārda nosaukšanas, mums nācās kaut kā šo pasākumu padarīt atmosfēriskāku – sakot:” Need For Speed, Need For Speed!” Pēc tā arī tika nosaukts Need For Speed turnīra uzvarētājs un viņš gāja pretī savai balvai. Izcīnījis zelta kausu un galvenajā balvā, vienreizēju mašīnu – Ford/ ST Fiesta ar pilnu bāku sportiskam brīvdienu braucienam! Kā labākais, viņš varēja kaut ko pakomentēt, citiem novēlēt, un pastāstīt, ko darīs ar mašīnu, kurš/kura būs laimīgais/laimīgā, kas varēs pabraukāties šajā apburošajā mašīnā. Kā pats turnīra uzvarētājs apgalvoja, tad došoties uz Biķerniekiem, izmēģināt šo sportisko vāģi. “Automašīnas apdrošinātāji – saturieties.”
Tas arī viss! Need For Speed turnīrs tika noslēgts. Kopumā bija tiešām aizraujošs un lielisks pasākums, bet bija arī nepilnības šajā turnīrā. Viena no tām, ka ik pēc dažām minūtēm tika sniegta jauna informācija dalībniekiem. Proti, trasē jāvadās pēc mini kartes, kur ceļa maršruts ir iekrāsots zaļā krāsā. Pēc trijām avārijām spēle neļauj pabeigt trasi, jo viss tad bija jāsāk no jauna. Dažus par to diskvalificēja. Nezinu kāda iemesla dēļ, dažiem dalībniekiem avarējot, mašīna atdzimst nevis pareizajā virzienā, kur vajadzētu braukt, bet gan pretējā, kas liek apgriezties otrādi. Vēl šur un tur bija dažas mazas nepilnības.
Kā arī ilgais gaidīšanas laiks finālistiem. Kuriem nācās finālu gaidīt aptuveni 2 – 3 stundas. Lai kaut kā laiku mazinātu, nācās staigāt pa lielveikalu Alfu, pie reizes pasēžot kādā picērijā vai citur. Daži vietējie pa to laiku devās uz savām mājām, ieslēdza savu Xbox 360 konsoli un trenējās to trasi. Protams, ka tas bija negodīgi pret citiem dalībniekiem. Skumji, ka arī finālā bija tā pati trase, kas pirmajā braucienā, tas savukārt negodīgajiem deva priekšrocības.
Lai vai kā, pavadīju tiešām patīkamu laiku! Paldies šiem organizatoriem par lielisku turnīru. Ceru, ka nākotnē Latvijā būs vairāk šādi pasākumi, kas veicinās videospēļu attīstību Latvijā un to padarīs ne tikai par bērna rotaļlietas izklaidi, kā vairums to uzskata, bet gan par kaut ko vairāk.
