Intervija: Jānis Dzērve – Baltijā turpināsim attīstīt eSportu

‘Ja Tu gribi iet uz priekšu – meklē jaunus ceļus, jaunus komandas biedrus, jaunu pieredzi. Tikai tādā veidā var attīstīties. Iziet no savas komforta zonas, tas ir ceļš uz sasniegumu,’ saka Jānis Dzērve – Goexanimo dibinātājs un Baltijas eSporta līgas organizētājs…

Jānis Dzērve jau skolas laikā zināja, ko vēlējās. Viņš apguva ekonomiku, jo vēlējās kādu dienu radīt savu uzņēmumu. Pēc augstskolas bakalaura iegūšanas viņš vēlāk izveidoja savu klubu Goexanimo, kur spēlētāji var saliedēties un kopīgi uzspēlēt videospēles. Goexanimo klubā notiek dažādi spēļu turnīri gan uz datoriem, gan uz konsolēm. Turklāt Jānis nevēlas apstāties, jo viņam ir lieli mērķi eSportā, to turpināt attīstīt Baltijas valstīs un Latviju padarīt par tās centru.

 

Kā Jūs aizsākāt savu eSporta karjeru?

Piektajā vai sestajā klasē, kad parādījās pirmie interneta klubi Rīgā. Es mācījos Purvciemā, 84. vidusskolā, kur ar klases biedriem pēc stundām gājām spēlēt spēles. Tajā laikā visiem bija kabatas naudas, un tad no sērijas ‘neēd pusdienas, bet ej atsēdēt interneta klubā tās divas vai trīs stundas’.

Vēlāk pārvācos dzīvot uz centru, un man septītajā vai astotajā klasē vēl joprojām nebija datora. Mammai sāka apnikt, ka staigāju pa interneta klubiem, un tad viņa man nopirka pirmo datoru. Pēc tā principā sākās nonstops. Tanī mirklī mācījos Universitātē, bet visu brīvo laiku pavadīju spēlējot. Tas man netraucēja mācībām. Nebiju mācībās pats čaklākais vai pats gudrākais, bet visu pabeidzu – iestājos Universitātē, tiku budžetā.

Vai ar eSportu Latvijā ir iespējams nopelnīt?

Domāju, ka mūsdienās var, bet manā laikā tādu iespēju nebija. Tad bija tikai 20 komandas pasaulē, varbūt pat mazāk – 10, kur varēja kaut ko nopelnīt. Atminos, ka savulaik ar komandu biju top 30 Eiropā, bet no sponsora puses nebija nekādas aktivitātes, nevarēja griezties pie organizācijām, jautājot finanses. Mūsdienās tas ir mainījies. Ja Tev ir talants, vēlēšanās, esi gatavs tajā ieguldīt darbu – tad arī ir iespēja veidot savu karjeru un to nodrošināt kā profesiju.

Cik noprotu, Jūs esat spēlējis CS:GO un Jums savulaik ir bijusi komanda – kāds tad ir Jūsu personīgais rekords CS:GO spēlē?

Nu tā… Nav jau tā, ka spēle būtu baigi uz rekordiem (smaida), bet…

Piemēram, Kill to Death Ratio – cik Tu esi nošāvis, cik Tev zaudes.

Oij, zini, esmu izspēlējis tik daudzas spēles, ka nemācēšu Tev pateikt, bet varu pastāstīt savus spilgtākos momentus no savas karjeras.

Mans karjeras augstākais punkts bija laikā, kad pārgāju no Counter-Strike 1.6 uz Counter-Strike: Source, kur Latvijas spēlētāju skaits bija krietni mazāks. Līdz ar to, ar mana tā laika talantu – es uzreiz biju starp labākajiem spēlētājiem Latvijā. Beigu beigās iznāca tā, ka mani paņēma tā brīža labākajā Latvijas komandā. Tur arī es ieguvu attiecīgas zināšanas.

Augstākais sasniegums bija ar komandu aizbraukt uz Eiropas čempionātu. Tas notika 2010., varbūt 2011. gadā. Pilsētas nosaukumu neatceros, bet sacensības norisinājās Anglijā. Mūsu komandā bija trīs latvieši un divi angļi. Mēs sacensībās finišējām kā astotie un divpadsmitie Eiropā. Tajā turnīrā piedalījās daudzi šī brīža zvaigznes kā shox, RpK, NBK. Piedalījās arī daudzi citi pazīstami spēlētāji, kuri vēl joprojām spēlē.

Astoņi un divpadsmit no cik komandām?

Ja nemaldos no astoņdesmit komandām. Bet tas nebija baigais sasniegums, jo mēs netikām top 4 vai pie medaļām. Taču tajā laikā, ka kāds no Latvijas aizbrauca un sasniedza tādu augstvērtīgu rezultātu – priekš manis tas nozīmēja ļoti daudz. Tas arī iedeva man motivāciju spēlēt tālāk un censties.

Nākamais augstais punkts bija CS:GO laikos, kad mums bija komanda un organizācija DeNova, kas maksāja mums algas un nodrošināja ar treniņu bāzi. Tas ļāva mums labi saspēlēties. Aizbraucām arī uz Čehiju, Eiropas čempionātu. Tur diemžēl mums neveicās tik labi, zaudējām uzreiz pirmajā plejofā.

Protams, bijuši arī daudzi turnīri tiešsaistē Baltijas līmenī, bet starptautiskajā līmenī vēlos atzīmēt Anglijas un Čehijas turnīru, kur man bija arī vienlaikus laba pieredze. Šajā turnīrā piedalījās arī NEO, byali, SNAX pret kuriem sanāca spēlēt tajā laikā. Tie bija tādi labi momenti.

Jūsu segvārds spēlē ir blody – kādēļ tāda izvēle?

Godīgi sakot, pēdējā mēneša laikā man trīs reizes šāds jautājums tika uzdots. Nesaprotu, kā tas uzpeld… Mans pirmais niks bija bloodman, tā kā asins cilvēks. Ar laiku niks pārtapa īsākā versijā par bloody, bet tad es pamanīju, ka vēl vienam džekam ir tāds pats niks. Tādēļ novācu to vienu o, lai kaut kā atšķirtos.

Kad vēlāk es pārgāju uz CS: Source, tad es mainīju niku uz hugmachine, jo gribēju kaut ko citādāku. Man nebija kāds īpašs iemesls tam. Uzliku šo niku, man aizgāja spēle, un tā arī niks palika. Kopumā man ir bijuši trīs niki ar kuriem esmu ilgāku laiku spēlējis: Blody, hugmachine, zionn.

Kāda ir Jūsu mīļākā videospēle?

Šobrīd spēlēšanai nav tik daudz laika…

Bet savulaik noteikti Jums ir bijusi kāda spēle, kas ir ļoti aizrāvusi.

Jā, noteikti. Tas noteikti bija CS:GO. Tās bija visas CS spēles ar kurām darbojos profesionāli. Vēlāk no profesionāla spēlētāja pārgāju kā vērotāja un izklaides lomā, jo es sāku spēlēt Overwatch. Man šo spēli uzdāvināja spēles iznākšanas datumā. Iesāku spēlēt. Un tā dinamika, tas ātrums, kaut kas starp Quake un CS. Man Overwatch šķiet ideāla spēle. Tas process, lēmumu pieņemšanas laiks ir elementi, kas mani ļoti piesaistīja šai spēlei. Ja Tev ir prasme šūteros, Tu spēji ātri pieņemt lēmumus, tad Tu būsi labs arī Overwatch. Teiksim tā, uz doto mirkli Overwatch man ir numur viens spēle.

Tā spēle ir arī saņēmusi labas atsauksmes no kritiķiem.

Es domāju, ka tā spēle šobrīd vēl ir augoša. Tas, vai spēle kļūs tik pat populāra kā CS nemācēšu teikt. Bet man patīk cilvēki, kurus sastopu Overwatch. Ir izveidojusies tāda kā komūna Latvijā. Man patīk ar viņiem kontaktēties. Personīgi, es nekad spēles nespēlēju viens. Es spēlēju kopā ar draugiem vai ar komandas biedriem. Man ir svarīgi, ka pavadu laiku ar foršiem cilvēkiem. Un tā latviešu komūna, kas izveidojusies Overwatch – mēs visi esam čomi, kopā varam izveidot pasākumus, nodarboties ar sportiskām aktivitātēm, sazvanīties, parunāties. Šie aspekti arī ir tie, kas ļauj vēl palikt šajā spēlē.

Pieņemsim, ja es sāktu tagad spēlēt PUBG – spēli, kuru patlaban visi aizrāvušies… Man šo spēli uzdāvināja draugs ar kuru kopā arī paspēlējām. Taču vienam pašam to spēlēt man nav interesanti. Vēlos, lai ir kāds, ar ko saspēlēt. Jebkurā gadījumā Overwatch patlaban man vairāk interesē.

Vēl tagad ir aktuāla spēle Escape from Tarkov.

Neesmu spēlējis, nespēšu komentēt. Zinu vienīgi, ka spēle ir ļoti reālistiska, taču par to vairāk varētu pavaicāt Andrim.

Kādi ir Jūsu pašreizējie mērķi eSportā?

Mani pašreizējie mērķi eSportā drīzāk ir organizatoriskā līmenī, bet kā spēlētājam – man iekšā sēž tāds kā mazs velniņš, kas čukst ausī ‘klausies, vecīt, Tu neesi vecs, Tu vēl neesi opis, Tu vēl vari spēlēt’. Lai es spēlētu augstākā līmenī, man vajadzētu trenēties, taču šobrīd man nav laika pievienoties kādai komandai, ja pievienoties, es to laistu uz leju. Nespētu ierasties laicīgi uz treniņiem un man nav iespējas sakārtot laiku. Bet vēl manī sēž cits mazs velniņš, kas saka, ka varbūt kādu reizi tajā pašā Overwatch vai CS:GO varētu atgriezties.

Bet šī brīža reālākie mērķi ir organizatoriskas lietas, piemēram, turpināt attīstīt Baltijā eSportu. To var īstenot ar Baltijas eSporta līgu, ko arīdzan organizējam. Noteikti arī HyperTown Riga, kas notiks no 26. – 27. maijam. Šis pasākums ir arī mūsu producēts. Šie ir divi galvenie mērķi man šogad. Vēl ir mērķis, ko ceru, ka arī īstenosies ir bērnu nometnes vasarā.

Vēlos Jums tagad uzdot dažus personīgus jautājumus – no kā dzīvē Jūs visvairāk baidāties?

Interesants jautājums. Man nav bail no ikdienišķām lietām kā no augstuma, ātruma, dziļuma vai kaut kā tamlīdzīgi. Es pat īsti nezinu no kā es baidos.

Tā tad, Jūs ne no kā nebaidāties (smejos)?

Man ir tāda devīze, ka no katras bezizejas ir vēl divas izejas. Ja dzīvē klājas ļoti slikti, tāpat cenšos atrast izeju. Turklāt man šķiet, ka baidīties nav vērts. Bailes, stress – cenšos no šīm sajūtām izvairīties.

Kāds ir Jūsu mīļākais ēdiens?

Oij, es sevišķi neesmu izvēlīgs. Man patīk mājas ēdieni – kotletes, makaroni, rīsi, kartupeļi, karbonāde, salāti. Tas standarts, ko latvietis ēd. Vēl garšo kāds super garšīgs hamburgers, ja patrāpās kādā vietā.

Kādēļ Jūs aizgājāt studēt Rīgas Tehniskajā Universitātē?

Es jau no bērnības gribēju savu uzņēmumu. Skolā jau mācījos ekonomikas virzienā. Man tas padevās, interesēja, sapratu visas tās lietas un nebija problēmu to visu uztvert. Visu to procesu veicināja arī mani draugi ar kuriem kopā mācījos RTU, uzņēmējdarbību. Mēs bijām četri. Kopā mācījāmies vienā solā. Vilkām vienu otru aiz ausīm, palīdzējām viens otram.

Domāju, ka RTU bija pareizs lēmums. Tas piedāvāja vispārinātu programmu, kas Tev palīdz izprast procesu biznesā, kā strādā visa tā sistēma. Vēlējos tālāk mācīties maģistratūrā, bet es īsti vēl skaidri nezināju, ko vēlos, un es negribēju iztērēt laiku, tādēļ sapratu, ka man jau ir jāiet darba tirgū. Vēl gribēju mācīties eSportu maģistrantūrā par spēlēm, bet Latvijā tādas programmas nepiedāvā, un no Latvijas prom negribējās braukt.

Ikvienam cilvēkam ir savi sliktie ieradumi – kādi ir Jūsu?

Oh… mani sliktie ieradumi. Viens pavisam noteikti ir smēķēšana. Nesen biju atmetis. Tad atkal atsāku. Pagājušo gadu biju atmetis. Un atkal atsāku. Tas noteikti nav labs paradums. Bet esmu vēl darbaholiķis. Tas noteikti man ir slikts ieradums. Man to visu laiku citi saka, ka es visu laiku strādāju. Man nav tā, ka darbs beidzas. Ja es aizeju gulēt un pirms tā neesmu izdarījis iecerēto, tad tas viss paliek uz nākamo dienu. Katru dienu ir ko darīt.

Kā Jūs pavadāt savu brīvo laiku ārpus eSporta pasaules?

Cenšos pavadīt laiku ar ģimeni, ar savu sievieti, ar draugiem. Man daudz draugi ir ārzemēs. Tā ir sanācis, ka mani pieci, seši labākie draugi ir aizbraukuši pēc augstskolas uz ārzemēm. Dažiem jau ir ģimenes, citiem darbi. Un es saprotu, ka viņi iespējams Latvijā vairs neatgriezīsies uz patstāvīgu dzīvi. Taču, kad mani draugi atbrauc uz Rīgu, cenšos viņus satikt un pavadīt kopā laiku.

Kāds ir bijis Jūsu ilgākais pavadītais laiks pie datora?

Tas bija vēl CS: Source laikos, vasaras brīvlaikā, kad aktīvi kapājām. Komandā man bija Kristaps, savā laikā bija labākais AWP šāvējs Latvijā. Un mēs visu dienu trenējāmies, sacentāmies, kurš nošaus vairāk. Mūsu starpā bija konkurence. Tad vienu dienu mēs no rīta piecēlāmies, sazvanījāmies pa Skype. Visgarākā saruna Skype bija 25 stundas.

Pat uz labierīcībām neaizgājāt (smejos)?

Nē, nu, protams, paēst, tualete, tas jau loģiski.

Kāda veida filmas Jums patīk?

Man patīk komēdijas… Patiesībā man patīk ļoti daudz dažādu veidu filmas, bet galvenais, lai tā nav drāma. Man nepatīk drāmas, nu ļoti nepatīk. Turpretī manai draudzenei patīk romantiskās un drāmas, bet es neesmu cienītājs tiem žanriem. Mūzikls arī nē. Tikai ne mūzikls.

Nepatīk drāmās raudāt?

Nepatīk raudāšana, emocijas, dēkas, intrigas, un mūzikls, kā jau teicu (smejas). Nepatīk klausīties kā filmās dzied. Ja es gribu paklausīties kā dzied, tad es aiziešu uz kādu savu mīļāko grupas koncertu.

Ko Jūs ieteiktu topošajiem eSporta entuazistiem?

Kā spēlētājiem vai kā organizatoriem?

Kā spēlētājiem.

Spēlētājiem es ieteiktu nemest plinti krūmos. Bruņoties ar pacietību, jo eSportā ir tā, ka talants un treniņi ir divas saistītas lietas. Tas ir ļoti liels retums, ka Tev ir milzīgs talants eSportā un Tu vienkārši sāc spēlēt un viss aiziet no rokas. Pārsvarā vidusmēra cilvēkam ir jāiegulda ļoti liels darbs, lai kaut ko sasniegtu.

Labākais padoms būtu meklēt jaunus ceļus nevis koncentrēties uz vienu lietu ilglaicīgi, piemēram, spēlēt vienā serverī. Tā vietā meklē nepārtraukti izaugsmes iespējas. Ja Tu jūti, ka Tev apkārt ir cilvēki, kas ir līmeni zemāk vai tādā pašā līmenī kā Tu – meklē citu komandu, meklē citus draugus, partnerus ar ko spēlēt kopā, jo citādi Tu neko neiemācīsies. Tev vienmēr vajag kādu uz ko paskatīties un apgūt ko jaunu. Tas, manuprāt, ir pats galvenais, jo ja Tu tērēsi savu laiku, Tu vienkārši degradēsies. Ja Tu gribi iet uz priekšu – meklē jaunus ceļus, jaunus komandas biedrus, jaunu pieredzi. Tikai tādā veidā var attīstīties. Iziet no savas komforta zonas, tas ir ceļš uz sasniegumu.

Un Goexanimo ir laba vieta, kur to sākt.

Noteikti, Goexanimo ir priekš Latvijas eSporta entuazistiem. Spēlētājiem tā ir lieliska vieta, kur sākt savas gaitas. Šeit ir industrijas labākie spēlētāji Latvijā. Un ja Tu šeit sevi pierādīsi, tad Tevi noteikti pamanīs.

 

*SNIEDZ ATBALSTU KONSOLES.LV*

Author: Oskars Miķelsons

Bez mitas rakstu, domāju, organizēju, plānoju, montēju, kasu pauri, lai veidotu foršus darbus "Konsoles.lv". Mīļākais dzēriens, ko ieņemt ir kakao. Un, ja vēl pa rokai ir šokolādes cepumi - es gar zemi.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *