Graužu piparkūkas pie eglītes un skumīgi prātoju, kādēļ arī šogad pie manis neieradās Ziemassvētku vecītis ar dāvanu maisu. Bet vēlāk ļāvu vaļu prātot par savām šī gada labākajām spēlēm, tādēļ ieskaties manā top 5…
5. Battlefield V – lielākā vilšanās
Atklāti sakot, Battlefield V ir mana šī gada lielākā vilšanās, jo es spēlei liku lielas cerības uz War Stories. Kurš idiots no Battlefield stāsta gaida ko labu? Tas idiots esmu es, un jā, diemžēl tā ir grabaža. Visas savas dusmas izpaudu Battlefield V War Stories apskatā.
Toties daudzspēlētāja režīms ir kā cita pasaule, jo tās spēlejamība un atmosfēra ir pilnīgs pretstats. Tas ir krietni labāks, kvalitatīvāks nekā stāsta režīms. Tas aizrauj, liek izjust kara spriedzi, karavīru kliegšanu, lidaparāta dūkoņu, sprādzienus, apšaudes, un pat sieviešu balsis, kas savaldzina un liek nomest letālos ieročus. Bet beigu beigās jāsaka, ka tomēr man Battlefield 1 kopumā patika vairāk.
4. Far Cry 5 – trakajam bija taisnība
Jāsaka, ka Far Cry 5 iespējams ir labākais Far Cry, taču, man tomēr liekas, ka Far Cry 3 tas nepārspēj. Ne jau tādēļ, ka tur bija izcili psihais, nenormālais, nojūgušais, prātiņu izkūkojušais Vas ļaundaris, bet lielākoties jau tādēļ, ka tajā laikā Far Cry 3 stipri izcēlās ar saviem inovatīviem elementiem, spēlēšanas stilu un aizraujošu darbību. Bet Ubisoft tikai turpināja Far Cry 3 formulu, neko krasi jaunu necenšoties ieviest nākamajos Far Cry.
Visā visumā Far Cry 5 tomēr man nesagādāja neaizmirstamas mirkļus, jo stāsts ir plakans, par Džozefu Sīdu neko daudz neuzzinām, nerunāsim par mūsu mēmo varoni, kas nav redzējis burtus. Bet tieši process, kas ir saglabājies kopš Far Cry 3 priecē un rada atkarību.
3. Shadow of the Tomb Raider – Lara ir skaista dāma
Esmu pārsteigts, cik skaista un dzīvīga ir Lara Krofta Shadow of the Tomb Raider spēlē, jo animācijas ir dinamiskas un plūstošas. Viņas mati plīvo kā Sniegbaltītei, un visa mīmika, kā arī ķermeņa kustības radīja ilūziju, ka skatos uz īstu sievieti, kuru varētu pat apprecēt.
Tiesa, daži spēles mirkļi atstāja man vienaldzīgu pret stāstu, citi ieinteresēja un jutu līdzi. Bet tomēr tā lielākā saikne man izveidojās tieši ar Laras personību, reprezentāciju un maigo, tīkamo aktrises Kamilas Ludingtonas ierunāto balsi… Jupis rāvis, jāmeklē gredzens.
2. Old Man’s Journey – lielākais gada pārsteigums
Es nekad neazmirsīšu Old Man’s Journey, jo spēles stāsts man sagādāja prieku un asaras, un emocijas, kas sirdī paliks uz ilgu laiku. Tas lika man aizdomāties par to, kas ir dzīve un kas ir laiks.
Jā, Old Man’s Journey nav izcila spēle, jā, tai ir trūkumi, jā, tai ir vajadzīga pacietība. Bet tas, ko tas sniedz spēlētājam gan vizuāli, gan tehniski, gan naratīvi, ir pilnīgi kas svaigs, nekā mūsu ierastajos lielbudžeta piedāvātajos klišējās un stereotipos.
1. Red Dead Redemption II – meistardarbs
Pēdējā spēle, kas mani patiesi ļoti, ļoti, ļoti aizrāva bija 2012. gadā, un tas ir Max Payne 3. Laika gaitā sāku pārliecināties, ka neviena cita spēle nespēs man piedāvāt un izjust to vienreizējo garšu un baudu, ko izjutu ar Maksi Peinu. Es biju zaudējis ticību videospēlēm. Taču tad uzspēlēju Red Dead Redemption II un tas man to ticību atgrieza.
Red Dead Redemption II ir meistardarbs. Grafiski lielisks. Tehniski vienreizējs. Detaļas apbrīnojamas. Dziļš stāsts, dziļi personāži, dziļa un apburoša spēles pasaule. Katru reizi, kad to spēlēju piedzīvoju ko jaunu, un redzu ko jaunu – fiziku, notikumus, sižeta pavērsienus, šokējošus un pārsteidzošus mirkļus. Jā, ir arī gļuki, daži pie tam smieklīgi. Turklāt spēli vēl neesmu izgājis līdz galam, bet varu droši teikt, ka pagaidām kopš 2012. gada nevienai spēlei kā Red Dead Redemption II nav izdevies mani tā ieraut, ka pilnībā vēlētos pabūt kādā spēles pasaulē un tur arī palikt.
Piezīme: zinu, ka neesmu spēlējis citas ievērojamas 2018. gada spēles kā Spider-Man, God of War, Detroit: Become Human, Call of Duty: Black Ops 4, Just Cause 4 un tā tālāk un tā joprojām. Taču šis ir mans tops, kas sastāv no spēlēm, ko esmu spēlējis 2018. gadā.
*Abonē Patreon un saņem ekskluzīvas lietas*
CIENĪJAMAIS LASĪTĀJ, ja tev rūp tas, ko mēs darām un vēlies mums palīdzēt attīstīties – abonē Patreon, jo tā ir iespēja Latvijā izveidot nopietnu videospēļu mediju un tev piedāvāt interesantāku un labāku saturu. Paldies, visiem, kuri mūs atbalsta. Tas mums daudz nozīmē!
