Straumētājs Elans Kokorevičs (kntent): “Aizgāju no darba, lai darītu to, ko mīlu”

Elanam Kokorevičam (kntent) ir 29 gadi. Desmit gadus strādājis viesnīcas sfērā, un nolēma pamest savu darbu, lai pievērstos videospēļu straumēšanai. Gadu laikā Elans savam YouTube kanālam piesaistīja 10 000 sekotājus un straumēšana kļuva par viņa iztikas avotu…

Kā tu aizsāki savas videospēļu straumēšanas gaitas?

Lai cik tas smieklīgi neizklausītos, es iedvesmu ņēmu no Uldons TV. Plaši pazīstams jūtūberis latviešu vidū. Taču ar straumēšanu nodarbojos arī pirms tam. Pamēģināju, nesanāca. Man nebija idejas, kā arī sapratnes, ko īsti vēlos darīt.

Sāku spēlēt un straumēt PlayerUnknown’s Battlegrounds spēli un noķēru vilni, kas piesaistīja skatītājus. Tajā laikā spēle bija ļoti populāra. Svaiga, kaut kas nebijis, kārtīgs Battle Royale. Ātri vien dabūju vairākus skatītājus. Dažiem patika, un viņi piesekoja manam YouTube kanālam. Līdz ar to īsā laika sprīdī savācu 1000 sekotājus.

ES IEDVESMOJOS NO ULDONS TV

Ar ko tieši Uldons TV Tevi iedvesmoja?

Es viņu ikdienā skatījos un redzēju, ka viņam ir daudz skatītāju. Redzēju, ka Latvijā ir auditorija — čatā cilvēki raksta un savstarpēji komunicē ar straumētāju. Neilgi pēc tā biju salicis kopā savu datoru. Pietiekami jaudīgs, lai arī varētu straumēt videospēles. Vēlāk pats ar to sāku nodarboties. Vienkārši pamēģināju, būs vai nebūs, gluži kā hobiju. Te nu es esmu.

YouTube pamanīju video, kurā atainots, ka gada laikā savāci 10 000 sekotāju. Kā tas Tev izdevās?

Visu gadu spēlēju tikai vienu spēli — PUBG, lai gan man patīk spēlēt dažādu žanru videospēles: sacīkšu, pirmās personas šaušanas, masveida daudzspēlētāju tiešsaistes un citas. Man geimings ir ļoti tuvu sirdij, un PUBG man bija kā maize. Es mācēju viņu spēlēt, es to izpratu, un centos ik dienas palikt labāks un labāks. Cilvēkiem tas ļoti patika.

Brīdī, kad cilvēki arvien vairāk nāca skatīties Tavu YouTube kanālu, vai Tu piedomāji, kā saturu padarīt interesantāku?

Protams, gribēju saviem skatītājiem piedāvāt ko jaunu. Nespēlēju tikai spēlēšanas pēc, bet lai arī izklaidētu publiku. Piemēram, PUBG karavīrs skrien tikai ar pannu rokās, mēģināju izdzīvot bez ieročiem pēc iespējas ilgāk un tā tālāk.

Tu videospēles spēlē diezgan prasmīgi. Kā apguvi šādas profesionālas prasmes?

Visa mana aizrautība ar videospēlēm aizsākās 22 gadus atpakaļ. Man bija septiņi gadi, un mācījos pirmajā klasē. Es bieži devos uz interneta zāli, stāvēju kafejnīcā aiz lielajiem džekiem un skatījos, kā viņi spēlēja Half-Life spēli 1998. gadā. Tajā laikā man naudas nebija, tādēļ skatījos, kā lielie vīri spēlē spēles līdz brīdim, kad man pašam parādījās iespēja to darīt. Tad pamazām sāku spēlēt.

Ir cilvēki, kas var būt labi vienā spēlē, piemēram, CS:GO, un viņš var pāriet uz PUBG un būt nekāds, jo nav taktiskās domāšanas. Es gribu teikt, ka man tādas ir. PUBG varu būt labs, bet dažreiz ar savām domām iegāžu sevi.

Kādā ziņā iegāz sevi? 

Nevis daudz domāju, bet maz domāju. Gluži kā auns ar galvu skrien sienā, jo mans spēles stils visās videospēlēs ir agresīvs. Man nepatīk spēlēt tā, ka kaut kur jāsēž, taktiski jādomā, bet varu sevi piespiest to darīt. Ja man būs iespēja un ja kāds mani nepiebremzēs un nepateiks “drusku mierīgāk”, visdrīzāk aizskriešu un nomiršu. Tādējādi iegāzīšu komandu. Taču tas ir atkarīgs no spēles, kur brīžiem šāds manevrs nes augļus, kā Apex Legends. Jo agresīvāks tur tu esi, jo vairāk tas atmaksājas. Apex Legends spēle man ļoti patika.

PA VISĀM COUNTER-STRIKE VERSIJĀM KOPĀ ESMU SPĒLĒJIS AP 15 000 LĪDZ 20 000 STUNDU

Vai Apex Legends ir Tava mīļākā videospēle?

Ja atskatos uz visiem 22 gadiem, kas ir pavadīts videospēlēs, tad Counter-Strike ir mana sirds spēle. Counter-Strike 1.6 versijā pavadīju daudzas stundas. Nekautrēšos teikt, ka pa visām Counter-Strike versijām kopā esmu spēlējis līdz 20 000 stundu.

Tavam Twitch kanālam ir 28 tūkstoši sekotāju. Cik ilgā laikā Tu spēji to sasniegt?

Tas cipars nav īsti precīzs. Reāli ir aptuveni 20 tūkstoši sekotāju. Twitch diemžēl ir daudz mākslīgu profilu, proti, boti. Novēroju, ka man tas arī ir ticis. Nezinu, kam tas ir vajadzīgs, kas to dara. Rakstīju uz Twitch Support, lai viņi noņem tos nost, lai uzzinātu, cik sekotāju man ir patiesībā. 20 000 sekotāju Twitch esmu sasniedzis gadu laikā. 

Vai izmantoji kādas reklāmas vai ko tamlīdzīgu, lai sevi popularizētu?

Manā kanālā parādījās izmaiņas aprīkojuma kvalitātē. Skatītāju atbalsts un sponsori palīdzēja, kā arī palīdz dažādi pasākumi, kas dod atpazīstamību. Palīdzēja arī Covid-19, jo, kad šī slimība aizsākās, varēja just lielāku skatītāju pieplūdumu nekā iepriekš.

Vai laika gaitā, aktīvi darbojoties ar videospēļu straumēšanu, var vairāk nopelnīt?

Nevajag aizmirst, ka mēs dzīvojam Latvijā, kura ir kā smilšu kaste, ja salīdzinām ar lielajām valstīm kā Amerika. Ir vairāki latvieši, kas ar straumēšanu ir izsitušies pasaulē, piedāvājot saturu angļu valodā. Vienu no piemēriem varu minēt Twitch straumētāju Danu jeb DanucD. Viņai ir aptuveni 3500 maksas abonētāju un pusmiljons sekotāju.

Kā ir ar tevi?

Esmu ļoti pateicīgs cilvēkiem, kuri ir atbalstījuši mani jau no pirmās dienas. Tāpēc arī turpinu priekš viņiem veidot saturu. Vai var pelnīt vairāk, tas ir atkarīgs no cilvēkiem, jo atbalsts lielākoties nāk tieši no viņiem — ziedojumi, un cik daudz viņš ir gatavs tev dot, lai turpinātu to darīt. Ja nebūtu tā, nebūtu manis.

NOLĒMU, KA DARĪŠU TO, KAS MAN PATĪK, TO, KO MĪLU

Kādēļ Tu nodarbojies ar videospēļu straumēšanu?

Pirmo pusotru gadu straumēju un paralēli strādāju. Tad sapratu, ka nevaru abas lietas apvienot un vēlos tiešraides veidot biežāk. Nāca lēmums, ka aiziešu no darba un pamēģināšu nopietnāk nodarboties ar straumēšanu. Darbu atradīšu jebkurā gadījumā, jo mana pieredze viesnīcu sfērā ir ļoti liela, to darīju veselus 10 gadus. Nolēmu, ka darīšu to, ko mīlu — apvienot patīkamo ar lietderīgo.

Visiem saviem atbalstītājiem esmu teicis, ka nekad nespēlēšu to, kas nes naudu. Es zinu, ka varētu darīt to un to, katru dienu spēlēt vienu un to pašu spēli, varbūt pelnīt vairāk, bet daru to, kas man patīk. Ja konkrētajā dienā jūtu, ka negribu spēlēt to pašu PUBG un tā vietā gribu spēlēt kādu citu spēli, kas vērsta uz stāstu, to arī darīšu.

Ja man nav labs garastāvoklis, tad nelaižu straumi, jo esmu pozitīvs un savā ziņā diezgan smieklīgs cilvēks, kuru skatīties tiešraidēs. Kad tev ir slikta diena, nevēlos, lai tu no manis vēl paņem kādu negatīvismu. Vēlos tiešraidēs būt pozitīvs, ko arī cenšos darīt. 

Kādēļ straumēšanas laikā izskan daudz lamu vārdu? 

Lamu vārdi ir daļa no mana ego, no cilvēka, ko redzi aiz kameras. Ja šeit, ar ko tu patlaban sarunājies, pēkšņi paliktu par cilvēku, kāds esmu savā profesionālajā vidē, es būtu pavisam cits cilvēks.

ESMU EMOCIONĀLS, UN TĀS EMOCIJAS IZPAUŽAS AR LAMĀŠANOS

Ar emocijām varu vislabāk paskaidrot skatītājiem, kā jūtos, jo skatītājs caur kameru nevar īsti ieraudzīt tādas cilvēka emocijas kā vilšanos un dusmas. Savās tiešraidēs vēl neko neesmu sadauzījis, atšķirībā no citiem. Citi aiz dusmām sasit tastatūru vai monitoru. Es to neesmu darījis, jo man ir liela cieņa pret lietām, kas man ir. Esmu gājis cauri periodam, kad man nav bijis nekā. Tad nāca pirmais dators, kurš bija ļoti sūdīgs, bet tas bija pirmais. No tā spiedu laukā maksimumu, un tāpat nekas negāja. Varēja spēlēt spēles ierobežotā skaitā. Tādēļ ir tas novērtējums pret lietām. Mūsdienu jaunatnei tas ir standarts, ka viņam rokā jau ir viedtālrunis, planšetdators un citas lietas. Manos pusaudžu gados tā visa nebija. Un ja ko tādu dabūja, tad bija bezmaz vai jānosvin.

Tā lamu vārdu izpaušana ir dabiska vai apzināta?

Vairāk dabiska. Dažreiz, kad nolamājos, pie sevis nodomāju, varbūt nedaudz pārspīlēju, pāršāvu pār strīpu. Tāds es esmu, un tur neko diemžēl nevar padarīt.

Kas ir bijis pats dīvainākais, kas ar tevi noticis straumēšanas laikā?

Policija atbrauca. Diemžēl pirmos divus gadus virs manis dzīvoja interesanta sieviete. Bija viena tiešraide, kurā iekļāvu labu atpūtu un mazliet alkohola, kā arī skaļākus toņus un mūziku. Pusvienos naktī viņa izsauca policiju. Ar policiju aprunājos, un tā nebija pirmā reize, taču šoreiz sanāca, ka tas viss notika tiešraidē. Policija mutiski pabrīdināja, lai turpmāk uzvedas klusāk.

Kāds ir tavs mērķis ar kntent kanālu?

Mans mērķis ir izklaidēt publiku. Nevēlos apstāties pie viena — tikai straumēšanas. Brīžiem veidoju arī vlogus, kur filmēju un rādu, kādā ceļojumā dodos. Veidoju video apskatus par citiem kompānijas produktiem. Uzreiz saku, ka neesmu apskatnieks, taču vēlos no citiem atšķirties un veidot apskatus ar savu straumēšanas gaisotni. Beigu beigās, vēlos, lai cilvēki smejas un smaida, skatoties manus video.

Kādēļ Tu veido spēļu apskatus kompānijas produktiem? 

Man pašam ir ļoti interesanti. Tā ir kā sevis pilnveidošana. Uzzinu ko jaunu, ko vēl iepriekš neesmu darījis. Cenšos veidot kvalitatīvus apskatus, bet savā stilā. Bet, ja kāds man pateiks, esi nopietnāks, nejoko, nesmaidi vai ko citu, tad apskatu neveidotu, jo tas nesakrīt ar manām domām. Labus apskatus veidot nav viegli, jo, lai to uztaisītu, ir jāiegulda laiks. Citreiz pat no mājām neizeju, lai izveidotu apskatu.

Kad cilvēki skatās tavu kanālu, ko viņi redz, Elanu vai kntent? 

Daļu no abiem. Straumēšanas laikā ar saviem skatītājiem mēdzu apspriest nopietnas tēmas. Vai arī lietas, kas notiek apkārt pasaulē, vai arī man notiek kaut kādi svētki. Kamēr neko nespēlēju, skatītāji redz Elanu. Bet, ja tu redzi mani spēlējot videospēles, skatītāji redz kntent. Roleplay, tas ir cits stāsts, tur nav nedz Elans, nedz kntent, bet gan izdomāts tēls, ko atveidoju.

Kādēļ pārgāji no YouTube uz Twitch? 

Straumējot videospēles, YouTube izvēlas, cik labu video kvalitāti atainos tavā kanālā. Tu nevari neko ietekmēt. Vari izvēlēties vienalga kādu bitrate apjomu, bet viņi to samazinās. Tas nav atkarīgs no tā, cik labs ir tavs dators, iegūsi vienu un tādu pašu bildi. Izņemot, ja tev ir miljoniem sekotāju, YouTube var piešķirt labāku kvalitāti. Turpretī Twitch kvalitāte atkarīga no tā, cik pats straumētājs spēj piedāvāt. Ja tev ir jaudīgs dators un laba tehnika, iegūsi labāku video atainojumu no Twitch nekā no YouTube.

DAUDZI CILVĒKI TO NESAPROT, JO VIŅIEM LIEKĀS, KA TAS VISS IR VIEGLI UN VIENKĀRŠI

Kādi ir lielākie izaicinājumi, straumējot videospēles? 

Ja hobiju pārvērti par darbu, mainās attieksme pret to. Kamēr straumēšana man bija hobijs, bija vieglāk, jo nebija jāpaļaujas uz cilvēkiem. Kad vēlējos, tad brīvajā laikā straumēju. Kad nevēlējos, nestraumēju. Tiklīdz straumēšana kļuva par manu iztikas avotu, viss mainījās. Sāku to uztvert nopietni kā darbu. Cenšos to darīt pēc iespējas vairāk. Vairāk izklaidēt cilvēkus. Kādreiz jūti, ka nav labi, bet centies šā vai tā, jo zini, ka tas ir tavs darbs.

Lielākie izaicinājumi ir brīžos, kad jūti, ka esi morāli iztukšots. Dažreiz arī fiziski. Paspēlē piecas stundas tāpat pie datora bez gaismām, tērzētavas un izklaidēšanas. Un tad paspēlē piecas stundas, straumējot videospēli, kur tevi skatās skatītāji, ar viņiem jārunā un jāizklaidē — atšķirība ir kā diena pret nakti.

Kā tu pavadi savu laiku ārpus videospēļu straumēšanas?

Pavadu laiku kopā ar savu draudzeni, ar kuru kopā esmu vairākus gadus. Viņa saprot manu nodarbošanos. Citreiz viņai šķiet, ka to daru par daudz, un saka, lai paņemu pauzi. Es saku nē, tas tomēr ir un paliek darbs. Brīvajā laikā nodarbojos arī ar riteņbraukšanu. Priecē skatīties auto sportu, kā drifts un rallijs. Man tas dod papildu adrenalīnu. Lieliski dzirdēt riepu skaņas. Saost auto smaržu.

Kā Tu iepazinies ar savu draudzeni?

Viņa arī ir geimere, kurai patīk spēlēt Counter-Strike, tāpat kā man. Viņai patīk manas tiešraides. Sākumā viņu tērzētavā ignorēju. Vēlāk viņai sanāca pievērst manu uzmanību, un sāku viņu ievērot. Laika gaitā pārmijām dažus vārdus un nolēmām tikties. Pirmā tikšanās un sapratām, ka starp mums ir ķīmija.

Kāds ir Tavs mīļākais ēdiens? 

Mans mīļākais ēdiens ir īsts latviešu ēdiens — vārīti kartupeļi, karbonāde un svaigi gurķi, tomātu salāti ar krējumu. Vieglākais un garšīgākais ēdiens, ko pagatavot. Esmu dzīvojis Anglijā, Amerikā un zinu to virtuves — burgeri, steiki, viss ir mēģināts, bet palieku pie īsta latviešu ēdiena.

Un kāds ir Tavs mīļākais dzēriens?

Kola. Agrāk kolu dzēru daudz, bet tagad esmu piebremzējis. Man garšo kola, jo tai piemīt specifiska garša. Dzēriens, kas liek dzert vēl un vēl. Bet no alkoholiskajiem dzērieniem man iet pie sirds tīrs šņabis. Ja ko veselīgāku, tad svaigu apelsīnu sulu.

Ja Tev būtu iespēja, Tu piedalītos kādos pasaules videospēļu čempionātos? 

Godīgi sakot, tam jūtos par vecu. Ja būtu desmit gadus atpakaļ, varbūt piedalītos.

TAM JŪTOS PAR VECU

Par vecu?

Paliekot vecākam, zūd asums. Zūd reakcija. Pats jūti, ka ātrāk nogursti. Jaunie spēlētāji, kuriem ir 16 — 18 gadi, viņus fiziski nepārspēt. Es nepiedzimu ar kontrolieri vai tastatūru un peli rokās. Viņi piedzimst. Kuriem jauniešiem tagad mājās nav datora? Kuriem mājās nav konsoles? Tas ir rādītājs, kādēļ mana paaudze nespēs tikt viņiem līdzi.

Tu pēdējā laikā izjūti vecumu, spēlējot videospēles?

Neizjūtu izteikti, bet, ja sevi redzu videospēlēs, kur cilvēki tās spēlē profesionāli kā e-sportu, tur vecumu izjustu daudz vairāk. Man ir 29 gadi. Geimingā tas vairs nav jauns vecums. Jauns vecums ir no 16 līdz 20 gadu vecumam. Geimings nav kā profesionāls sporta veids. Tas ir kas specifiskāks.

Profesionālajā sportā cilvēki jau 30 gadu vecumā beidz savas karjeras. Geimingā tas vecums ir vēl ātrāks, jo tu netiec līdzi — reakcija un fiziskā izturība laika gaitā zūd.

Ko Tu darītu, ja pasaulē pazustu internets?

Es cerētu, ka man datorā būtu lejupielādēts daudz videospēļu. Ja to zinātu laicīgi, atrastu interesantu spēli, ko varētu spēlēt ilgi un dikti, piemēram, Grand Theft Auto. Taisītu lokālo tīklu, kur cilvēki atrodas vienā telpā un saslēdzas pie vienas ierīces, lai kopā varētu spēlēt. Noteikti dotos atkal uz interneta zālēm.

Gluži kā sākot no bērna kājas…

Viss atgrieztos kā 20 gadus atpakaļ. Internets bija, bet tiešsaistes serveri bija sliktā kvalitātē. Ja tev zvanīja telefons, neko nevarēji spēlēt vai lejupielādēt. Un, ja spēlēji spēli tiešsaistē un kāds paceļ telefonu, viss, tevi izmet laukā no spēles, jo aizture (ping) ir pārāk liela.

Ko tu ieteiktu citiem straumētājiem, kas iesākušas savas videospēļu straumēšanas gaitas?

Galvenais, esi tu pats. Ja tiešraidēs jūti, ka vēlies lamāties, dari to, bet, ja to dara padsmitgadnieks, nevis pieaudzis vīrietis, ir atšķirība. Tādēļ nemēģini būt tas, kas neesi. Viņu daudz skatās, un man arī jābūt tādam. Tā tās lietas nestrādā. Atrodi savu odziņu.

NEMĒĢINI BŪT TAS, KAS NEESI

Tiesa, ne visi to var darīt. Cilvēku raksturi ir dažādi. Ne visi var būt viesmīļi, strādāt bārā vai viesnīcā. Varbūt tev ļoti labi patīk strādāt vienam pašam ofisā ar cipariem. Tajā pašā laikā tevi ieved telpā, kur atrodas daudz cilvēku, un tu vienkārši stāvētu un sastingtu. Ir atšķirība būt simtu cilvēku priekšā digitāli tiešraidē vai simtu cilvēku priekšā reālā dzīvē kādā pasākumā.

Kā Tu justos, ja tev dzīvē būtu jāuzstājas publikas priekšā?

Esmu to darījis, un man ar to nav problēmu. Man tas profesionāli ir iegājies jau kopš 15 gadu vecuma, kad strādāju kempingā. Esmu bijis daudzu cilvēku priekšā, runājis, prezentējis darbus. 

Vai Tu vēlies ko piebilst?

Vajag kvalitāti. Ir 2020. gads, ja tagad no kartupeļa filmēta video uztaisīsi video un gaidīsi, ka daudz cilvēku to noskatīsies, iespēja ir tuvu nullei. Vairs nevar izbraukt cauri kā dažus gadus atpakaļ — bija slikta kvalitāte, un ar savu šarmu varēji iziet cauri. Mūsdienās tā vairs nevar. Jābūt video, audio un visam pārējam augstā kvalitātē, jo cilvēki ir pieraduši redzēt labāku kvalitāti internetā esošajiem video nekā televīzijā rādāmajām filmām.