Nospēlēju pirmās divas stundas. Dodos gulēt, un vēl joprojām domāju par Immortals Fenyx Rising. Grafika un spēlēšanas veids ir pietiekami interesants, ka rodas atkarība un vēlme atgriezties spēlē pēc iespējas ātrāk…
Pasaule vizuāli izskatās skaista. Ir patīkami uzrāpties kādā klintī, kalnā vai augstā ēkā un vērot apkārtni. Var skaidri un sīki tālumā saskatīt detaļas, ka acīm ir prieks. Vairākas reizes apstājos un spēlē uzņēmu ekrānšāviņus.
Protams, šajā paradīzē viss nav burvīgi, jo mājo arī ļauni sengrieķu tēli un mīti, kā arī viens liels ļaundaris Typhon. Viņš bieži ir dusmīgs un tas izpaužas vulkāna darbībā, kad viss kļūst tumšs un no debesīm lido degošas lodes. Viss jau būtu labi, ja vien šī situācija tik bieži neatkārtotos un nebūtu jācīnās atkārtoti ar viņu padoto. Vienreiz jau viņu uzveicu, nākamreiz vienkārši ignorēju un bēgu prom.
Mīklas ir pārlieku daudz!
Taču visvairāk man līdz kaklam bija mīklas, kas spēlē ir jāatrisina. Tās ir ļoti daudz gan skaistajā paradīzes pasaulē, gan citā dimensijā, kur esi kosmosā un lauz galvu, lai saprastu, kā atrisināt uzdevumu. Es vairāk izbaudīju mīklas paradīzē nevis kosmosā, jo visumā izskats ir vienveidīgs. Taču spēļu izstrādātājus var uzslavēt, jo katra mīkla bija atšķirīga un tiešām ir jāpakustina smadzenes, lai tiktu tālāk. Tādēļ tie, kas sūdzas, ka videospēlēs nav kārtīgas mīklas un tādi joki vien ir, tad Immortals Fenyx Rising noteikti mainīs tavas domas.
Mani ļoti nogurdināja kosmoss, jo tajā nācās vairākas reizes pabūt, kas bojāja spēlēšanas pieredzi. Kļuva gandrīz pat nelabi. Prasās balanss starp mīklām, kuru varēja sāīsināt uz pusi, ja ne vairāk, tad spēle būtu krietni baudāmāka.
Cīņas neko jaunu nepiedāvā un viss šķiet multenisks, bet ir patīkami, ka spēlētājs spēlē var just spriedzi, jo pretinieki nav viegli uzveicami, it sevišķi, sengrieķu mitoloģiju radības kā mīnotauri un ciklopi. Tur vajag patrenēties un labākajā gadījumā attīstīt savu varoni ar prasmēm un spējām.
Process ir visai jautrs un brīžiem liek pasmaidīt
Taču nogurdinošo mīklas procesu papildina spēles humors, kas spēli padara salīdzinošu pozitīvu un izklaidējošu, jo dialogi dažreiz ir jautri. Taču tie mēdz būt arī lieki un nevajadzīgi. Dažreiz šķiet, ka dialogs ir pārāk izstiepts. Stāsts nav atmiņā paliekošs vai dziļš, tomēr vēstījums ir gana interesants, lai būtu ziņkāre, kā viss beigsies.
Gļukus spēlē sastapu visai maz un neuzgāju būtiskas tehniskas problēmas par ko tiesātu spēļu izstrādātājus. Līdz ar to Immortals Fenyx Rising strādā ļoti labi uz PlayStation 5 bez acīmredzamām ķibelēm.
Spēle man interesēja līdz pašām beigām
Ubisoft jaunais veikums tiešām mani aizrāva. Man gandrīz visu laiku patika spēlēt un nepārņēma garlaicība. Patika staigāt, lidot, lēkāt, peldēt un pētīt pasauli. Patika meklēt resursus, atvērt lādes un uziet ļoti skaistas, simboliskas vietas. Man vispār patīk sengrieķu kultūra, ko spēle vienreizēji ataino. Citiem vārdiem sakot, man patika būt spēlē un to spēlēt līdz pēdējai minūtei. Vienīgi uzbāzīgās mīklas un dažreiz liekie dialogi čakarēja kopējo bildi.
Immortals Fenyx Rising
