Mirt Mortal Shell spēlē ir baudāmi

3. janvārī, vēlā vakarā, piepeši atminos, ka man caur PS Plus ir jālejupielādē Mortal Shell, jo šai spēlei metu acis kādu laiku. Paspēju pēdējā brīdī, un tagad, kad atstiepju kātus videospēlē, es kūstu kā šokolāde aiz baudas…

Divi vārdi – man patīk. Kurš būtu domājis, ka kādam patīk nolikt karoti? Mortal Shell ir vienreizēja spēle, jo katra nāve tev liek būt labākam. Tiklīdz iedomājies, ka esi pietiekami labs un tūliņ slānīs pretiniekus kā meistars, tad spēle tevi par to sūri sodīs ar nāvi – visi punkti pazudīs un līmenis jāsāk no jauna gluži kā Demon’s Souls Remake.

Tādēļ spēles atslēga ir būt pacietīgam. Un jo pacietīgāks un uzmanīgāks būsi, jo tālāk spēlē tiksi. Pēc Demon’s Souls Remake es ļoti gribēju piedzīvot ko līdzīgu. Mortal Shell to piedāvā, nedaudz citādāk, bet pietiekami baudāmi, lai gribētu spēlē izmisīgi atgriezties atpakaļ.

Tā vien šķiet, ka Mortal Shell man patīk vairāk, jo, kad pretinieks ar zobenu iešķeļ tev ribās, un, kad atrod dzīvību, lai sevi salāpītu, tad tas nenotiek uzreiz, bet gan dzīvība atjaunojas pakāpeniski.

Tāpat, kad atrod kādu lietu, spēlētājs uzreiz nevar pateikt, kas tas īsti ir un ko tas dod. Kad izmantosi šo konkrēto resursu vairāk, tu viņu vairāk iepazīsti un pēc laika parādīsies apraksts, kas dos plašāku informāciju par šo lietu.

Teiksim, tā ir souls tipa spēle, kas špiko no citām, bet piedāvā arī jaunas un interesantas idejas, lai Mortal Shell padarītu unikālāku. Tiesa, gribētos, lai pretinieku animācijas ir dažādākas nevis tik vienveidīgas, taču, kad uzgāju pirmo bosu, tā bija viena no aizraujošākajām cīņām, kādā esmu pavadījis.

Atzīšos, kad nomirstu, mēdzu pateikt skaļus vārdus, kas cita cilvēka ausis zāģēs uz nebēdu. Bet, paldies dievam, neesmu zaudējis savaldību, kā tas bija Returnal un mazlietiņ Demon’s Souls. Par Nioh 2 nerunāsim, tur man širmis aizvērās.

Mortal Shell nospēlēju trīs stundas no vietas. Esmu ieinteresēts to spēlēt tālāk un arī iziet. Ceru, ka turpmāk mani spēle arī pārsteigs un aizraus, jo pašlaik nesteidzos ielekt sajūsmu vilcienā (laikam esmu ielecis), pirms spēle nav vairāk uzspēlēta. Taču pirmie iespaidi ir gana labi un es ar prieku to spēlēju.

Author: Oskars Miķelsons

Bez mitas rakstu, domāju, organizēju, plānoju, montēju, kasu pauri, lai veidotu foršus darbus "Konsoles.lv". Mīļākais dzēriens, ko ieņemt ir kakao. Un, ja vēl pa rokai ir šokolādes cepumi - es gar zemi. View all posts by Oskars Miķelsons