Pirmie iespaidi: Horizon Forbidden West – skaistums prasa upurus

Horizon Forbidden West Latvija

Horizon Forbidden West vizuāli staro, ka ilgu laiku apstājos un skatījos apkārt, priecējot acis. Spēlētājiem, kuriem rūp grafika šī spēle varētu būt laikā, bet skaistums prasa upurus, jo ir viena būtiska nianse, kas man traucē uztvert personāžus nopietni un ticami…

Videospēles apskata kodu nodrošina “PlayStation Latvija

Pirmie iespaidi balstās uz pirmajām 20 nospēlētajām stundām

Jaunākā Horizon daļa ir līdz šim skaistākā videospēle uz PS5, ko esmu redzējis savā televizora ekrānā. Kad sākās spēles darbība, es pusstundu vienkārši stāvēju un apbrīnoju zāli, akmeni, upi un zivis. Tik detalizētu dabu vēl neesmu manījis virtuālajā pasaulē. It sevišķi, kad televizoram ieslēdzu HDR (apgaismojuma tehnoloģiju) – spēle kardināli mainās.

Savukārt patlaban naratīvs man nešķiet aizraujošs. Kārtējā klišeja, kur galvenā varone cenšas glābt pasauli. Nekā svaiga vai nebijuša. Tādēļ man stāsts tik ļoti neinteresē, kā spēles plašumi. Es pētu katru nostūri, nirstu zemūdens pasaulē, meklēju noslēpumus, vēlos redzēt jaunus robotus, uzeju senās drupas, kurās risinu mīklas. Tās liek palauzīt galvu, jo spēle nedod mājienus kā Uncharted, bet pašam jādomā, kas jādara.

Skolas autobuss, Horizon Forbidden West

Pēc 20 nospēlētajām stundām, Horizon Forbidden West uzgāju arī dažus gļukus. Tās būtiski netraucē un uzskaitītu kā sīkas kļūdiņas, piemēram, nevaru savākt kādu resursu, jo tas šķietami atrodas pārāk dziļi zemē vai Eiloja mēdz “ieiet” kādā objektā, piemēram, cauri galdam. Domāju, ka šīs un citas nepilnības laika gaitā spēles veidotāji Guerrilla Games izlabos.

Horizon Zero Dawn man nesaistīja, tā rezultātā spēli neizgāju, atmetu tai ar roku un to izdzēsu. Taču Horizon Forbidden West tā nav. Man visu laiku ir interesanti spēlēt un būt šajā brīnišķīgajā zemē. Salīdzinājumā ar pirmo daļu, tad šeit personāži komunicē vēl dabiskāk. Viņi nestāv kā stabi, bet gan rāda žestus un citus nevarbālus kodus. Tādējādi ķermeņa valoda uzbur ticamākus tēlus.

Eiloja, Horizon Forbidden West

Diemžēl to nevar teikt par acīm, kas ir spilgtākais skaistuma upuris. Tās ir ļoti svarīgas, jo tām pievēršam daudz uzmanības. Horizon Forbidden West personāži, tai skaitā galvenā varones acis šķiet nedabiskas un neveiklas, tās liekas pārspīlēti izbolītas un izplestas. Dažreiz liekas dīvaini, kā acis uzvedas. Ja skatos uz Uncharted vai Red Dead Redemption II, nevienā mirklī nešaubījos, ka redzu sev priekšā īstu cilvēku nevis digitālu. Tādēļ Horizon Forbidden West cilvēkus brīžiem nevaru uztvert nopietni.

Lai kāda arī būtu spēle, Horizon Forbidden West man patīk. Par spīti dažām lietām, es vēlos atgriezties un turpināt to spēlēt. Un tā ir ļoti laba zīme.

Spēles pilnais apskats ir procesā. Neko nesolu, bet ceru, ka šomēness to publicēšu. Zinu, ka līdz tam daudzi jau spēli būs spēlējuši un visu dzirdējuši, bet vēlos izveidot kvalitatīvu apskatu un neko nesasteigt.


Atbalsti “Konsoles” caur patreon.com/konsoles

Author: Oskars Miķelsons

Bez mitas rakstu, domāju, organizēju, plānoju, montēju, kasu pauri, lai veidotu foršus darbus "Konsoles.lv". Mīļākais dzēriens, ko ieņemt ir kakao. Un, ja vēl pa rokai ir šokolādes cepumi - es gar zemi.

3 thoughts on “Pirmie iespaidi: Horizon Forbidden West – skaistums prasa upurus”

Leave a Reply to esrolix Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *