Apsēžos kinoteātrī, trešajā rindā un sēdvietā ar numuru “7”. Paķeru kakao un ieņemu vienu malku. Es nelieku lielas cerības uz “Ārpus kartes” filmu. Esmu aizpriedumu pilns un noteikti šī filma būs izgāšanās…
Nolāpīts, ieraugu aktieru Tomu Holandu jeb tēlu Neitanu Dreiku. Nu, filma laikam sākās. Un tā sākas ar blīkšķi – ainu, kuru filmu reklamēja visapkārt un ainu, kas ir pazīstama spriedzes pilnajā Uncharted 3 videospēlē.
Tas ir patīkami, jo skatītājam, ja viņš ir spēlējis Uncharted spēles, var pārņemt nostaļģija. Taču Sony to rādīja neskaitāmajos treileros, ka to visu sajūsmu manī bija sabojājis.
Godīgi sakot, filma kādus 90% ņem no videospēlēm, jo būdams kino ne grama nemanīju, ka būtu kaut kas oriģināls. Vai kādas jaunas idejas, izņemot daži labi joki, kas lika pasmaidīt un pasmieties.
Tie nav tie paši virtuālie cilvēki kā videospēlē, bet tas ir jauns Dreiks un atšķirīgāks Salivans, kas kino demonstrē citā gaismā. Un tā ir laba gaisma
Faniem sākumā nepatika, ka aktieris T. Holands nelīdzinās Neitanam un Marks Volbergs Sallijam. Tiešām, viņi nav tie tēli videospēlēs, taču biju pārsteigts, cik labi aktieri spēj atveidot savus personāžus, ka nevienu mirkli nešaubījos, ka tas nav Neitans, ka tā nav Kloja, ka tas nav Salivans.
Lielākā filmas problēma ir, ka notikumi tiek ātri pārrauti. Stāsts šķiet sasteigts. Piemēram, tikko meistarīgi T. Holands nospēlē emocionālu brīdi, bet piepeši viņš dabū pa galvu, kas pazudina to dziļo momentu. Sākas interesants dialogs, bet pēkšņi notiek kas cits. Vārdu sakot, sižetā nav padziļināta izklāsta.
Tāpat “Ārpus kartes” pastiprinātu uzmanību nevērš Neitana, Salivana un Klojas attiecībām. Tās bija niecīgas un patukšas, jo filma vairāk rāda “te ir viņi, un nākamajā brīdī, viņi ir te”. Prasījās vairāk dialogu un dziļākus notikumus starp tēliem, lai to attiecības būtu tuvākas un piesātinātākas.
Gaidīju izteiktākas asa sižeta ainas, bet tās bija salīdzinoši vienkāršas. Ja notika kāda cīņa, tā ātri beidzas. Vismaz beigu daļā ir atmiņā paliekošas darbības, bet vienalga to varēja pasniegt vēl izaicinošāk, lai Neitans Dreiks starotu kā videospēlē, ja ne vēl spožāk.
“Ārpus kartes” glabā sevī negaidītus pārsteiguma mirkļus
Kamēr ļaudis pamet kino zāli, es vēl sēžu, baudu mūziku, kas skan fonā. Paņemu un izdzeru kakao sausu, laikam man arī ir jādodas. Un piepeši parādas jauna filmas aina. Tas bija ļoti negaidīti, jo parasti, ja filma beidzas, tad tā beidzas. Bet šoreiz pacietīgākākajiem skatītājiem filma iedod tādu kā nelielu bonusu.
No kino zāles izgāju ar labu garastāvokli un tā ir laba zīme. Filma deva man pozitīvas emocijas. Man patika. Tā nav izgāšanās kā sākumā likās. Bet tas nav arī grāvējs vai meistarīga filma ar inovatīvām idejām, bet primitīva, kas kopē Uncharted videospēles, un dod patīkamu enerģiju. Tā ir filma, kuru varu ieteikt noskatīties ikvienam Uncharted spēles cienītājam, kā arī jebkuram citam, kam patīk piedzīvojuma filmas.
Atbalsti “Konsoles” caur Patreon
Ārpus Kartes
Kakao bija kūpošais vai parastais ?
“Apollo Kino” kaut kādu brīnumu paņēmu. Bija garšīgs.