The Last of Us (“Pēdējais no mums”) pirmās sezonas pirmā sērija atstāj pozitīvu iespaidu. Neteiktu, ka redzētais ir kas graciozs, bet kaut kur pa vidu…
Jau sērijas sākumā mani paņēma ar interesi, jo veids, kā seriāls stāsta par infekciju, par sēnēm, ko tās var nodarīt cilvēkam ir vēl labāk paskaidrots nekā videospēlē. Tāpat ar citām ainām, kur mēs varam vairāk iepazīt varoņus, piemēram, Sāru, Tesu, Elliju un citus personāžus karantīnas zonā rada vēlmi zināt, kas būs tālāk.
Bet seriāls izmisīgi kopē videospēles sižetu. Un, manuprāt, tā ir problēma, jo var just, ka vairākas ainas ir sasteigtas. Tās strauji apgriež, liekot domāt, ka seriāla veidotāji darījuši visu, lai vēstījums ietērptos spēles stāsta struktūrā. Un tas darīts pārāk cieši. Tā rezultātā daži momenti šķiet bezjēdzīgi vai mākslīgi ievietoti. Nāk prātā brīdis, kur Ellija izsaka komentāru par Džoela salauzto pulksteni. Videospēlē tas vienreizēji iederas, bet seriālā tas ir neveikli un pārāk uzkrītoši ievietots.
Ir jauni gadījumi, kas nav bijis videospēlē, piemēram, redzam, kas notiek ar Elliju pirms Džoels viņu satiek. Arī pamainīti daži notikumi ar citādāku skatu punktu. Viena no tām ir, kad naktī sākas haoss un infekcija pārņēmusi pilsētu, Džoela meita Sāra pieceļas no gultas un aiz satraukuma iziet no mājas. Bet spēlē viņa bija tikai telpās.
Man bija šaubas, vai aktieris Pedro Paskāls spēs atainot Džoelu un Bella Ramzija spēs atdarināt Elliju. Jāsaka, ka aktieri profesionāli dara savu darbu. Pedro P. liek noticēt, ka viņš ir Džoels, bet Bella R. man vēl līdz galam nav pārliecinājis. Vismaz pirmajā sērijā, jo šo personāžu sanāca izjust pamaz.
Ar ziņkārību vēroju notikumu, kur Džoels zaudē sev ļoti tuvu cilvēku. Gribēju zināt, kā The Last of Us seriāls to atainos un aktieris izpildīs šo lomu. Bija līdzīgi kā videospēlē, bet vairākas ainas uzņemtas no citiem rakursiem. Pedro P. meistarīgi nospēlē emocionālo gadījumu, bet būšu godīgs. The Last of Us videospēlē Troja Beikera izpildījumā, kaut arī stipri pārspīlēti, emocionālāk un spēcīgāk attēloja tuvu cilvēku zaudējumu.
Vizuāli seriāls izskatās skaisti. Džoels, Merlēna, Ellija un pārējie varoņi ievēro to pašu apģērba etiķeti kā spēlē. Vietām ir teju vai izcili atainota kinematogrāfija. Viens no spilgtākajiem ir lidaparāta sadursme un sprādziens. Kameras svārstīšanās rada klātesamības efektu. Arī pie skaņām ir piedomāts, kur brīžiem lietus līst spēcīgāk, radot atmosfēriskāku vidi. Pāris skaņas ir paņemtas no spēles un ieliktas seriālā. Proti, rācijas skaņa un mašīnas signalizācija. Tas nemaz nav slikti, labi iederas un atauss atmiņā videospēli, kā kādreiz to spēlēju 2013. gadā uz PlayStation 3.
Kad beidzās pirmā sērija, un skanēja mūzika, dziļi jo dziļi aizdomājos par spēles adaptāciju. Pašlaik šķiet, ka spēle The Last of Us stāstu izklāsta krietni labāk nekā seriāls. Seriāls ir īpašs ar to, ka lomas atveido īsti nevis virtuāli cilvēki. Bet stiprā vēlme ievērot The Last of Us spēles naratīva struktūru tikai to apspiež, nevis iet savu plūstošo gaitu. Tā pagaidām ir lielākā problēma, kas man traucē to līdz galam izbaudīt.
Seko “Konsoles” Twitter, kurā esmu publicējis 1200 tvītus
Atbalsti “Konsoles” Patreon un skaties, lasi ekskluzīvo saturu
Kā tev patīk The Last of Us seriāla pirmā sērija? 🙂
Pāragri spriests. Viss atkarīgs no tā, kas sagaidāms tālāk. Pats neesmu spēlējis šo spēli, tāpēc man tas prieks ir sēdēt neziņā ko, kas, kāpēc?
Domāju būs labi. Aktieri nemaz nav tik slikti kā visi brēc.
Jā, aktieri savu darbu dara ļoti labi. Vislielāko kritiku saņem Bella Ramzija, jo vizuāli nelīdzinās Ellijai. Nupat noskatījos otro sēriju, un domāju, ka fani vēlāk šo aktrisi iemīlēs.