Man par izbrīnu, Dead Space rimeiks nevienu mirkli neradīja sajūtu, ka es spēlē izniekoju savu laiku. Ir bauda būt šajā baiļu aurā un staigāt pa šauriem, asiņainajiem gaiteņiem. Bet, lai cik process būtu baudāms, bieži spēle sarūgtināja…
Paldies par spēli LoveGame
Dead Space rimeikā patiesi valda baiļu aura. Ir vietas, kur man palika neomulīgi un ne vienu reizi vien sarāvos. Jāsaka, ka baiļu ziņā tā nepārspēj Condemned: Criminal Origins, kur, bļāviens, gandrīz bez sirds paliku, taču tā ir krietni bailīgāka par The Callisto Protocol.
Un man patīk šīs bailes. Telpas, koridori ir šauras. Vietām gaismas raustās. Šur tur kāds negaidīti izlec. Dažreiz tas biedē, dažreiz nē. Bet vienmēr ir satraukuma pilna sajūta, kad eju uz priekšu.
Dead Space rimeiks ir salīdzinoši bailīga. Sanāca nobīties itin bieži.
Visu cieņu spēles veidotājiem Motive Studio, jo spēlē sanāk daudz slaktēt mutantus, kas nenogurdināja. Bija vēlme vēl spēlēt, bija vēlme vēl attīstīt savu varoni un turpināt šaut visu ļauno, kuri manā deguna galā šķīst un gabalos sadalās.
Tādēļ es nesteidzos ar spēles iziešanu. Es pētīju katru stūri un atgriezos vietā, kur biju agrāk, jo mans līmenis iepriekš to neļāva. Kad atvēru durvis, dabūju jaunus resursus, uzlabojumus ieročiem un citas svarīgas lietas, lai savu varoni Īzaku padarītu spēcīgāku. Staigāšana turp un atpakaļ asociējās ar lielisko Resident Evil 2 rimeiku.
Spēles process tā aizrāva, ka vēlos spēlēt New Game Plus vai savas prasmes pārbaudīt grūtākajā izaicinājumā “Impossible”, kur visa spēle jāiziet bez nevienas nāves. Tas jau ir rādītājs, cik ļoti mani uzrunā jaunā Dead Space versija un cik ļoti gribu to atkārtot.
Tik spēcīgu un biedējošu tumsu kā šajā spēlē neesmu piedzīvojis.
Grafika spēlē tiešām ir laba. Tā ir vistumšākā spēle, kādu nācies spēlēt, jo ir vietas, kur neko nevar redzēt. Tumsa ir dziļa, reālistiska, biedējoša, kas uzbur ticamību, ka atrodos drūmā kosmosa agregātā. Bet vietām spēle vizuāli nav perfekta, piemēram, mana varoņa bruņas tekstūras ir izplūdušas. Ja spēlē būtu foto režīms, tad tuvplānā diez ko skaisti neizskatītos.
Priecē, ka seju animācijas, kaut ne izcilas, strādā salīdzinoši labi. Neradīja neveiklību. Diemžēl mana sejas izteiksme nebija sajūsmināta par stāstu. Tā interesanta kļūst tikai vidus un beigu daļā. Par nožēlu, vēstījumu vairāk klāsta piezīmes, audio faili, vai dialogi caur digitālo aparātu, kuri ir tik īsi un bezemocionāli, ka nerunātu tavs sabiedrotais, kurš nonācis apskaužāmā situācijā, bet vairāk kā darba priekšnieks, kas pavēl, kur tagad ir jāiet un kas jādara. Tas kaut kā īsti nesader kopā un šķita pārāk primitīvi pasniegts.
Man bija mierīgs prāts, jo spēlei nav daudz gļuku. Tā ir ļoti labi sataisīta videospēle. Ja nu vienīgi reizes, kad pārnācu mājās un gribu turpināt Dead Space, man bieži kamera iestrēga un nevaru aiziet projām no saglabāšanas vietas. Tad atliek ņemt “Load Game” un cerēt, ka šī problēma izgaisīs. Jāpiebilst, kad sāc spēlēt Dead Space un nospied “Continue”, tevi tūliņ iemet spēlē bez jebkādas aizkaves, kamēr citās videospēlēs tas var prasīt dažas sekundes.
Stāsts un pēdējā bosu cīņa sarūgtināja. Taču kopumā spēlē es pavadīju ļoti labu laiku.
Viens no lielākajiem sarūgtinājumiem bija pēdējā bosu cīņa. To pieveicu ar pirmo piegājienu bez jebkādas piepūles. Tā bija vilšanās un pārāk prasta, pārāk vienkārša kauja. Pirms tā bija vēl citas bosu cīņas, kas man tīri labi patika, bet ne pēdējā.
Es spēli izbaudīju, jo man patīk process, man patīk pārvietoties pa šo tumšo kosmosa kuģi un izjust bailes. Aizrāva arī novērsties no galvenās stāsta misijas un aiziet citās sliedēs, proti, uz papildus uzdevumiem. Citiem vārdiem, Dead Space rimeiks neapšaubāmi ir viena no labākajām šausmu spēlēm, kādu esmu rambājis, pieverot acis uz dažām rūgtajām nepilnībām.
Seko “Konsoles” Instagram
Dead Space
