Apskats: PlayStation VR2 – sarežģīta pieredze

Kad paņēmu rokās PSVR 2 virtuālās realitātes brilles un uzliku uz galvas nodomāju “nu tik būs”, un bija arī, bet ne tā, kā biju iztēlojies…

PlayStation VR2 apskatam nodrošina “PlayStation Latvija“

Pašā sākumā, kad aparāts ir jāpielāgo savas istabas izkārtojumam, lai atzīmētu drošās zonas, kur varu iet, likās neticami. Nolāpīts, es redzu savu istabu VR melnbaltā krāsā. Redzu digitālus režģus, kas nosaka spēlēšanas teritoriju un gaismas starus. Liekās, ka tas viss tiešām notiek manā mājā.

Bija tik labi, ka gribētu dzīvot virtuālajā realitātē un ļauties fantāzijai.

Bet tiklīdz sāku spēlēt spēles, pirmais spēcīgais iespaids kļuva mazāk košs, jo videospēles uz PSVR 2 vizuāli izskatās savādi. Mana pirmā spēle bija Horizon Call of the Mountain. Tiklīdz parādījās aina, tā pārsteidza ar to, cik spēle šķiet telpiska. Katrai lietai ir forma. Cilvēku ķermenis un robotu izskats ir reāls. Spēlējot spēles uz televizoriem šādu klātesamības sajūtu nevar izjust, tādēļ virtuālās realitātes brilles sniedz unikālu skatu.

Taču PSVR 2 displejs attēlu ataino citādāk – neskaidrāk, izplūdušāk un visu laiku priekšā ir kaut kādi mazītiņi caurspīdīgi punkti. Vizuāli spēles atainojums ir tāds, ka es skatītos uz trīsdimensonālām bildēm.

Pie tā jāpierod. Kad esmu pamatīgi iedziļinājies spēlē, tās lietas nevar tik krasi manīt un šķiet, ka attēls ir normāls. Bet tas nepazūd pavisam, jo gribot negribot, atkal pamanīšu tos caurspīdīgos punktus. Vienubrīd domāju, vai man uz VR nav virsū uzlīmēta kaut kāda plēve.

Kad pielāgojos pie interesantā attēla, jāsaka, ka spēles neizskatās slikti. Vienmēr var censties PSVR 2 norugulēt tā, lai bilde būtu maksimāli asa. Tikai retu reizi Horizon Call of the Mountain apstājos un novērtēju spēles grafiku.

Spēlējot dažas spēles caur virtuālās realitātes brillēm, man palika nelabi

Jāatzīmē, ka pēc katras spēlēšanas mani pārņem neliels apjukums, kas ātri pāriet. Spēlējot Kayak VR: Mirage jau pēc piecām minūtēm man palika slikta dūša un es vairs nevarēju turpināt. Varbūt man ir jūras slimība, taču Horizon Call of the Mountain es bez problēmām varu nospēlēt stundu. Tas ir atkarīgs no spēles un no cilvēka.

Gan Horizon Call of the Mountain, gan Kayak VR: Mirage ļauj noticēt, ka esmu tajā pasaulē. Kustinot PSVR 2 vadības pultis ir tik reālistiski, ka šķiet, ka tiešām to daru – airēju, redzu vētru, kāpju kalnā, šauju un cīnos ar robotiem. Vienalga, kur paskatīšos, uz sāniem vai aizmugures, vienmēr redzēšu spēles pasauli.

Diemžēl abas spēles mani nepārliecināja par PSVR 2 spējām. Izdarīju pāragru secinājumu, ka šī lieta nav vajadzīga un spēlēt spēles simtreiz foršāk ir uz televizora ar klasisko pulti rokā. Bet tiklīdz iemēģināju Resident Evil Village, manas domas mainījās.

Resident Evil Village lieliski demonstrē, kāda nākotne un potenciāls piemīt VR. Turēt rokās ieročus un tās pārlādēt ir vienreizēji. Uz katru stūra kaut kas notiek un bailes kā nelūgts viesis seko līdzi piedāvā neaizmirstamu pieredzi. Arī spēles grafika mani izbrīnīja. Jā, tā joprojām šķiet neskaidra, bet, kad atrodos mājas istabās, izskatās tik sasodīti dzīvi, fotoreālistiski, ka pie joda tiešām šeit esmu nonācis. Viss bija tik ticams, ka aiz izbīļa biju gatavs kuru katru mirkli ņemt nost virtuālās realitātes brilles. Un tad es sapratu, ka šī ir tā videospēle, kuru vēlos spēlēt tikai un vienīgi uz VR.

PSVR 2 nav izcils, bet tai ir liels potenciāls pierādīt sevi ar turpmākajām spēlēm, jo Resident Evil Village VR mani pamatīgi pārsteidza

PSVR 2 ir ļoti komfortabla ierīce. To var ātri uzlikt uz galvas. Aši noregulēt. Viegli noņemt. To nevar just galvā. Tā netraucē, ja nu vads šad tad aiz muguras bakstās. Brīžos, kur aktīvi jākustas, jutu, ka pultis slīd, tādēļ turpmāk tās apsēju ap roku drošību dēļ.

Man sākumā nepatika VR austiņas. Skaņas kvalitāte ir lieliska, taču manas ausis tās spieda laukā un sanāca bieži spēlēt bez skaņas. Visvisādi to bāzu ausī, bet nekā. Piepeši atklāju, ja austiņas apgriežu otrādi, tad manām ausīm nav iebildumi un viss turās savās vietās.

PSVR 2 ir lieliska un sarežģīta pieredze, it sevišķi jaunpienācējam kā man. Aparāts strādā labi, pret kustībām atsaucas teicami, ir ērts. Vadāmība, kur jāgriež varonis pa labi vai pa kreisi ir visai ierobežota. Spēles grafika salīdzinoši viduvēja. Vienā teikumā sakot, virtuālajai realitātei ir krietni kur augt un attīstīties, lai sasniegtu tādu līmeni, kādu esam sapņojuši.

Atbalsti “Konsoles” Patreon

Latvijas videospēļu veikals Valmierā LoveGame