Kaut ko stiepju uz mājām

Nesu kasti

Plkst. ir 7.00. Es skatos ārā pa logu un dzeru kafiju. Plkst 8.00 man mašīna jānogādā uz remontu. Ātri notiesāju kafiju un dodos turp. Esmu laikā. Došos nu uz mājām, bet piepeši man telefonā atnāk ziņa par kaut kādu sūtījumu…

Sūtījums no manis atrodas divu kilometru attālumā. Sāku prātot, iešu tai pakaļ tagad, vai vēlāk, kad būs mašīna gatava. Nolēmu, ka iešu pakaļ pakai, jo dzīve ir īsa. Problēma ir, ka man ar visu sūtījumu ar kājām uz mājām būs jāiet 10 kilometri. Par to prātoju visu ceļu, iekams esmu klāt.

Izņemu sūtījumu. Paka aptīta melnā krāsā. Turu to abās rokās un eju pa ietvi. Cilvēku acis šaudās uz manu pusi un ar ziņkārību skatās, viena pat garāmbraucoša mašīna tā dīvaini nobrauc garām, ka man paliek neomulīgi. Mazums kāds manu paku gribēs pievākt sev. Piedevām, pēdējā laikā cilvēki mani atpazīst uz ielas, ka esmu kļuvis par savu veida slavenību.

Tādēļ nolēmu doties gar kāpām, kur cilvēki praktiski nav tik agrā rīta stundā, izņemot onkuli, kas stumj riteni pa smiltīm. Tā nu es eju pa kalniem uz augšu un leju. Man rokas sāk nogurt, tādēļ paku uzlieku sev uz pleca. Uz brīdi iegrimu domās par šokolādes cepumiem un mana kaste strauji slīd no pleca zemē un es aši to noķēru un nopūtos. Ne velti uz pakas rakstīts “Handle with care. Thank You”.

Kāds noteikti vaicā, kādēļ nebrauci ar autobusu, vilcienu, taksi, lidmašīnu? Ja es ar šādu melnu kasti ieietu kādā no minētajiem transportlīdzekļiem, ļautiņi var nodomāt, ka man ir bumba. Līdz ar to, vēlos ar šo kravu pārvietoties maksimāli klusi cik vien iespējams kā aģents – tā ir misija, kas man kā geimerim ir jāpaveic.

Iet ar kājām 10 kilometrus priekš manīm ir kā vēja pūtiens. Bet, kad rokās ir paka, kas nav spalvas vieglumā, ir nedaudz sarežģīti. Taču, par laimi, esmu nonācis mājās sveiks un vesels. Rokas nedaudz nogurušas, kad rakstu šo tekstu, bet, kad ieņemu kakao, visas sāpes pazūd. Un tagad, es ķeršos klāt pakai un skatīšos, kādu noslēpumu tas sevī slēpj. Drīz to darīšu zināmu arī tev, mans mīļais lasītāj.

Uzmet aci Konsoles Patreon lapai

Author: Oskars Miķelsons

Bez mitas rakstu, domāju, organizēju, plānoju, montēju, kasu pauri, lai veidotu foršus darbus "Konsoles.lv". Mīļākais dzēriens, ko ieņemt ir kakao. Un, ja vēl pa rokai ir šokolādes cepumi - es gar zemi.

One thought on “Kaut ko stiepju uz mājām”

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *