Xbox Series ekskluzīvā un populārā spēle Starfield noķēra arī mani savos nagos. Diemžēl tā nav spēle, kurā vēlos atgriezties un pēdējās 10 stundas bija smagas – piespiedu sevi, lai to pabeigtu…
Starfield ir lēna, smagnēja un brīžiem garlaicīga, kaitinoša spēle. Kaut arī pirmās 20 stundas man patika, jo klausījos katru cilvēka dialogu, pētīju planētas un negribēju ko palaist garām, tad vēlāk tas viss apnika.
Spēle ir baudāma tad, kad necenšos kaut ko izpildīt, atrast, sakrāt naudu vai ko citu, bet brīvi ļaujos lēnajam procesam. Kad eju bez mērķa un vienkārši vados tur, kur acis rāda – spēle nav slikta. Dažas planētas izpētīju 100 procentīgi, skenējot dzīvās būtnes, kokus, ūdens iemītniekus, resursus. Dažas planētas mēdz būt skaistas, kas neļauj no tās aiziet. Man atmiņā palicis “Paradīzes” planēta, kurā gribēju uzbūvēt savu nometni. Tajā pavadīju vairākas stundas un baudīju procesu. Tādēļ ir gadījumi, ka ir patīkami būt uz planētas un to skatīt, uzejot arī negaidītus notikumus, piemēram, lielu citplanētieti.
Kaitinošākā lieta Starfield ir kosmosu kuģu cīņas
Kaitinošākā lieta Starfield ir kosmosu kuģu cīņas. Katru reizi, kad manā ceļā trāpījās ļaunie lidojošie objekti, es vienkārši gribēju beigt spēlēt. Lidot un šaut raķetes ir garlaicīgi. Man kaitināja iznīcināt citus lidojošus brīnumus un izvairīties no tiem. Kosmosa kaujas process ir primitīvs un nav aizraujošs. Tiklīdz man bija iespēja, es centos tos ignorēt un ašāk vēlējos nolaisties uz kādas planētas.
Tāpat šaušana ar ieročiem ir neinteresanta. Kad notiek karstas cīņas uz sauszemes, tās nesagādā prieku. Ir ieroči, kuru skaņas nav pārliecinošas. Ir ieroči, kuri izskatās interesanti, bet diemžēl tas neglābj kopējo bildi, jo Starfield šausana kopumā ir nodrāzta un nepiedāvā neko svaigu.
Man patīk, ka spēlē ir lērum daudz uzdevumi, kurus veikt. It sevišķi, dažus var atrast, ja runā ar iedzīvotājiem. Es noteikti esmu palaidis kādus garām, bet vienmēr centos runāt ar katru, kuru sastapu, pat garamgājēju. Citi tik izteiks kādu komentāru, bet ar citiem var izveidoties padziļinātas diskusijas, kas var pamatīgi ieilgt.
Dialogi ir gana daudz, un man pat ir iespēja sarunu ietekmēt. Sākumā es centos izvēlēties visas opcijas, bet vēlāk saranu īsināju, izlaidu un neuzdevu papildjautājumus, jo tie lielākoties ir nogurdinoši un nav interesanti. Taču, kas ir interesanti, ka man ir iespēja ar dialogiem raisīt mieru, ja izvēlos pareizos vārdus un pārliecinu savu saruna biedru. Pretējā gadījumā runāšana var aiziet asākos ceļos un līs asinis.
Tiklīdz ignorēju visu un vienkārši ceļoju pa planētām – staigāju, pētīju, vācu resursus, tad spēle kļūst baudāma
Ar saturu nav problēmu. Te ir ko darīt. Simtiem planētu, kurus apskatīt. Kosmosa kuģus, kurus nopirkt. Pirmo lidojošo aparātu es iegādājos tikai pēc 50 nospēlētajām stundām. Tiesa, būtu ātrāk, ja nepirktu jaunus ieročus, resursus, kostīmus un citus labumus. Nauda nenāk viegli, tādēļ, lai nopirktu kosmosa kuģus, kur citiem cenas ir neaptveramas, būs jāiegulda daudz sava vērtīgā laika.
Sākumā man Starfield stāsts radīja interesi, jo gribēju zināt, kas pie joda tās par vīzijām. Sižetam progresējot, man vēstījums pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā. Man zuda jebkāda rūpe par to un beigas sasteidzu, lai spēlei ātrāk pieliktu punktu.
Grafika nav izcila, bet salīdzinoši solīda. Ir momenti, kas liek apstāties un baudīt redzēto, piemēram, tuvumā var redzēt citu lielu planētu. Taču nebija neviena vieta, kas aizrāva man elpu.
Tehniski videospēle darbojas teicami. Es nopietnus gļukus nepiedzīvoju, ja nu vienīgi divas reizes spēle man uzkārās gaidīšanas laikā un šad tad process jūtami ieraustas. Bet viss pārējais strādā labi un cienīgi.
Starfield nav slikta spēle. Bet tā nav arī pietiekami laba, jo brīžiem lēnais process un kaitinošie elementi kā svars, ko mans kosmonauts var panest, neparocīga mehānika, kur speciāli man jāatver izvēlne, lai izmantotu medikamentu vai citu lietu, sarežģītais lēkāšanas process starp planētām ar vairākiem gaidīšanas mirkļiem mēdz stipri kaitināt un bojā prieku. Starfield ir smaga spēle, tik smaga un vientuļa kā tuksnesis, bet tiklīdz ignorēju visu un vienkārši ceļoju pa planētām – staigāju, pētīju, vācu resursus, tad spēle kļūst baudāma.
Atbalsti “Konsoles” Patreon
Latvijas videospēļu veikals “LoveGame“