Divreiz vairāk īsfilmiņu, divreiz lielāka pasaule, ilgāks stāsts par viduslaika notikumiem. Iznāks šogad un nespēju sagaidīt, jo pirmā daļa mani “paķēra uz āķa”…
Kingdom Come: Deliverance mani uzrunā ar reālistiskumu. Kaut arī pirmā daļa jau ir sešus gadus veca, tā grafika, atmosfēra un sajūtas ir vienreizējas. Daba šķiet ļoti dziļa un ticama gluži kā atrastos īstos laukos. Ne velti vēl šad tad atgriežos pie šīs spēles.
Problēma ir, ka tā ir tik reālistiska, ka, lai kur aizietu, var paiet stundas. Atminos, ka, lai izpildītu vienu misiju, man prasīja daudz laika, lai vispār šo uzdevumu sasniegtu, jo pa ceļam trāpas visādi brīnumi, piemēram, bandīti, vai arī man zirgs nozūd, vai arī manam varonim ēst sagribas vai ieraugu zaķi, kuru nomedīt. Citiem vārdiem, process notiek tik lēni, ka liekas, dzīvoju īstu Henrija dzīvi.
Otrā daļa, spriežot pēc video, izskatās vēl vizuāli skaistāka. Seju animācijas vēl dabiskākas. Īsfilmiņas vēl dzīvīgākas, kā arī kaujas iespaidīgākas. Atzīšu, ka pirmajā daļā man nepatika cīņas mehānika. Nešķita, ka tās ir plūstošas, bet gan savādas un ne manai gaumei. Jā, tā ir unikāla, bet gribētos cīņas kā Chivalry 2 spēlē – viss notiek vienkārši, spaidot dažas pogas, nevis ekrānā man rādas kaut kādas norādes, kurus tā arī līdz šim neesmu īsti sapratis, kā tā lieta strādā. Tādēļ miru daudz reizes, it sevišķi, ja man uzbrūk divi vai vairāki pretinieki. Līdz ar to, ja bija iespēja, tad bēgu no cīņām kā gļēvulis.
Ceru, ka otrajā daļā kaujas ar zobenu būs saprotamākas un dinamiskākas, kur nerādas kaut kādas norādes, bet pats varu brīvi cīnīties un vēzēt zobenu kā vēlos. Ceru, ka Kingdom Come: Deliverance II saglabās savu lēno tempu un dziļo atmosfēru, jo tas ir tieši tas, kas mani šajā spēlē ievelk.
Kingdom Come: Deliverance II izdos šī gada beigās uz PlayStation 5, Xbox Series X|S un datoriem.
Paldies maniem lielākajiem atbalstītājiem Patreon: Arvim, Jānim un Sandim.
Videospēļu veikals Valmierā “LoveGame“
