Assassin’s Creed Shadows mani nepieviļ. Skaista japānas sievietes seja un cilvēku mīmika tiešām ir labi atainotas, ka prieks skatīties virtuālos cilvēkus. Taču, lai arī samuraji atveidoti cienīgi, diemžēl trūkst nopietnāka noskaņa, lai izjustu viduslaiku Japānu…
Vizuāli spēle ir skaista. Gludi strādā uz 30 kadriem sekundē, ja spēlē uz Quality režīmu, bez jebkādas manāmas raustīšanās. Pārsteidza īsfilmiņas, jo cilvēki izskatās ne tikai glīti, bet arī seju animācijas ir patīkamas.
Jāsaka godīgi, man neliekas, ka spēlēju Assassin’s Creed spēli. Tiesa, paspēlēju tikai stundu, un, kad spēle plašāk atvērsies un varēšu brīvi pārvietoties pa pasauli, iespējams, tas mainīsies. Jebkurā gadījumā, redzētais un piedzīvotais man neliek vilties, vienīgi prasās, lai spēlē notikumi un gaisotne būtu drūmāki atainoti, jo tie šķita par maigu.
Nevienā mirklī man nelikās, ka rambāju Ghost of Tsushima, taču ir manāmas līdzības, piemēram, izmantot speciālas spējas, kas parādas labajā, apakšējā ekrāna stūrī gluži kā Ghost of Tsushima. Bet kaušanās nav slikta. Var izjust cīņas, katru zobenu kustību un kā tiek pretiniekam atņemta dzīvība. Pārāk bieži nākas redzēt, ka mans samurajs citiem nogriež galvas. Bez tam biju izbrīnīts, ka šajā spēlē var apgulties.
Pēdējā laikā reti, kura spēle man ar stāstu paņem. Par laimi, Assassin’s Creed Shadows jau sākumā mani ieinteresēja un aizrāva. Man tagad rūp, kas notiek spēles pasaulē un kā attīstīsies stāsts sievietei Naoe. Vēstījums radījis intrigu un vēlos to turpināt.
Assassin’s Creed Shadows iznāca 20. martā uz PlayStation 5, Xbox Series X|S un datoriem. Apskats jau procesā.
Paldies maniem lielākajiem atbalstītājiem Arvim, Sandim un Vitai
patreon.com/konsoles
