Vienu es zinu skaidri… Atomfall es vairs nespēlēšu…
Es devu cerību spēlei Atomfall. Šķita, ka šī būs tā spēle, kas uzrunās un liks to spēlēt tālāk. Diemžēl, man nekas tajā nepatika. Nedz grafika, kuru tekstūras ir izplūdušas, nedz animācijas, kuras ir neveiklas, citiem vārdiem, grafika ir gandrīz viduvēja.
Cīņas mehānika nav baudāma. Tik savāda un nesaistoša, ka man nepatika kauties. Nedaudz sanāca pašaudīties, bet arī tas ir vājā līmenī un nerada jaunas sajūtas, bet jau sen zināmas un simtreiz piedzīvotas.
Es sevi piespiedu to spēlēt. Taču jāatzīmē viena lieta, kas man tomēr patika šajā spēlē, bet ar to nepietiek, lai es mainītu savas domas. Proti, veids, kā misijas tiek dotas spēlētājam. Sākumā neko nesapratu, kas notiek, ko daru, kur jāiet. Galvenā misija it kā skaidra, bet tā vieta jāatrod kaut kur spēles pasaulē. Pārējos uzdevumus atklāju, pētot apkārtni un ir interesanti, ka konkrētā vieta jāmeklē pēc koordinātēm. Tikmēr citās videospēlēs spēlētāju vadu aiz rokas un ir saprotams, kurā virzienā jādodas. Tas likās kas svaigs.
Ja godīgi, man arī nešķita aizraujoša spēles vide, bet tajā ir sava veida intriga un mistērija. Īsumā, spēle nav manā gaumē, jo viss process kā šaušanas un tuvcīņas mehānikas, grafika, spēles pasaule likās diezgan viduvēja. Atomfall izdzēsu un drīz uzmetīšu aci citai spēlei.
Uzzini pirmais, kurai nākamajai spēlei uzmetīšu aci: patreon.com/konsoles
Paldies maniem lielākajiem atbalstītājiem Arvim, Sandim un Vitai
