
Jaunākā Supermens filma man neliek vilties. Var just līdzi varonim. Var just viņa problēmas, skumjas un sāpes. Taču, kā jau filmām lielākoties ierasts, šos momentus sasteidz un nepasniedz padziļināti…
Man patīk, kā aktieris Deivids Korensvets attēlo Supermenu – jaunu cilvēku, kas ir pārdabiski stiprs, lido pa debesīm un pasaule to tik vien kā apbrīno. Viņam piestāv Supermena tēls, jo kā viņš smaida, pauž emocijas un attēlo Supermenu – viss šķita perfekti izdarīts. Nebija mirklis, ka es viņam nenoticēju.
Filmā problēma ir tajā, ka vairāki emocionāli momenti, piemēram, Supermens uz brīdi izjūt neslavu, kaut arī pārādīts kvalitatīvi, ir diezgan īsi. Man gribējās, lai es varētu to izjust vairāk un ilgāk. Redzēt, kā Supermens cīnās ar šo negodīgumu, kā viņš to izjūt, pārdzīvo, vairākas ainas, kas atklāj, kā cilvēku maldīgā runa viņu ietekmē. Tā vietā tas viss ir pasniegts strupi.
Nebija mirklis, ka es Deividam Korensvetam nenoticēju, ka viņš ir Supermens
Arī citi mirkļi, kur izpaužas varoņa augšāmcelšanās, piemēram, Supermens pielikts pie vietas, taču viņš saņemas un tiek galā ar neapskaužamu situāciju. To visu rāda īsi, bet ne padziļināti, kas šo momentu turpinātu ilgāk. Citiem vārdiem, Supermena filmā ir daudz skaistu, emocionālu un spēcīgu momentu, kur, ja pusi izņemtu laukā, un otru pusi ainām atveltītu ilgāku turpinājumu, tas ļautu man kā skatītājam izjust stiprāku saikni ar notiekošo.
Vizuāli filma ir skaista, bet tā nav ar iespaidīgiem un neredzētiem efektiem. Kinoteātros to visu esmu redzējis iepriekš. Filmā nav vizuālu ainu, kurā man mute paliktu vaļā. Taču nevienā mirklī man redzētais nelika sašķobīt ģīmi, jo viss izskatījās labi. Arī cīņu ainas, kas nav sliktas, tās var labi sajust, pasakoties solīdiem skaņas veidiem, bet ne tik labi, ka kāda cīņa man krasi paliktu atmiņā. Ir jūtams, ka filmā vairāk uzmanība vērsta tieši Supermena cilvēciskajai pusei, nevis kaujām un tas man saistīja.
Filmā rāda Supermena cilvēcisko pusi, ne tikai kā pārdabisku kaujas mašīnu, kas glābj cilvēci
Man patika Supermena stāsts. Kaut arī sākums ir lēnīgs un nav diezgan daudzsološs, tad filmas vidusdaļa un beigas nelika vilties. Nevienā brīdī nežāvājos. Neskatījos pulkstenī. Visu laiku bija interesanti. Mani ļoti paņēma stāstā tas, kā galvenais ļaundaris manipulē ar informāciju, kas pasaulē nomelno Supermenu, ka viņš iet uz visu banku, lai tikai viņu iznīcinātu no Zemes virsmas. Stāstā ir ne tikai negativitāte, bet arī humors, kur tiešām var pasmieties un pasmaidīt. Piemēram, Supermena draugs suns, kuram arī ir Supermena kostīms.
Muzikālais pavadījums ir gana labs. Brīžos, kur bija skumīgi mirkļi, mūzika šīs ainas labi pilnveidoja. Daži skaņdarbi man gāja pie sirds, ka pat aizdomājos. Bija brīdis, kur Supermens apsēžas kopā ar tēvu – audžuvecāku, kas saka, ka “tavi lēmumi un rīcība nosaka to, kāds cilvēks tu esi.” Tādēļ filma nav tikai izklaide, bet tā ir arī pamācoša.
Jaunākais Supermens ir laba supervaroņa filma, kas ļauj izveidot saikni ar Supermenu un izjust ne tikai viņa pārdabisko, klišejisko spēku, kur spēj apturēt brūkošu ēku ar rokām, bet arī cilvēcisko pusi. Man patika viss, ko es redzēju. Stāsts ir interesants, tik vien dažus sižeta notikumus varēja padarīt ilgākus un piesātinātākus. Taču kopumā es varu ieteikt šo filmu ikvienam interesentam.
Atbalsti: patreon.com/konsoles
Paldies maniem lielākajiem atbalstītājiem *Arvim, Sandim un Vitai*
