Godīgi sakot, Death Stranding 2: On the Beach ir tādi pati kā Death Stranding pirmā daļa, taču vēl labāks un ievērojamāks. Vizuāli spēle kļuvusi vēl detalizētāka, bet neteiktu, ka grafiski stipri augusi. Jebkurā gadījumā, Death Stranding 2 mani ierauj uzreiz un laiks pagāja nemanot…
Jāsaka, ka spēles ievads ir iespaidīgs un atmiņā paliekošs. Ejot pa kalnu grēdu šķiet, ka reāli tur atrodos un pats staigāju, jo viss liekas tik reālistiski. Gribas pašam tur būt un staigāt. Mūzika fonā iedvesmo un es pazūdu spēlē, ka aizmirstu par realitāti un laiku vairs neizjūtu – it kā pulkstenis apstātos.
Pirmā daļa man ļoti patika, ka novērtēju spēli uz 10 ballēm un atzinu kā meistardarbu. Otrā daļa turpina iesākto un pēc pieciem gadiem, es vēlos vēlreiz ar Semu nogādāt paciņu, kravu no punkta A līdz punktam B. Man tas pietrūka – domāt, kā tikt pāri upei, kur izmantot trepes, kā kāpt kalnos, lai kravu nogādātu drošībā.
Death Stranding 2 vizuāli pasaule liekas vēl dabiskāka, variētāka un dziļāka. Kad ieraudzīju kokus un zāli, tā uzreiz gāju tur un izbaudīju spēles grafiku. Šaušana arī kļuvusi labāka, bet joprojām uzskatu, ka šai spēlei tā ir lieka, jo tieši ejot ar kājām pa pasauli ir manā skatījumā tas īstais sāls par ko ir šī spēle, kā arī savādais un interesantais stāsts. Pimie iespaidi par spēli ir ļoti laba un vēlos atgriezties Death Stranding 2.
Atbalsti: patreon.com/konsoles
Paldies maniem lielākajiem atbalstītājiem *Arvim, Sandim un Vitai*
